Visinteresantākais no R. Blaumaņa darbiem man šķita luga „Indrāni”. Galvenā tēma lugā bija traģiskas attiecības starp Indrānu tēvu un dēlu Edvartu. Viņu konfliktus veicināja abu atšķirīgais domāšanas veids, morāles principi un abu nepiekāpība.
Visas nelaimes sākas, kad Indrānu tēvs saprot, ka nespēs vadīt saimniecību un nolemj to atdot dēlam Edvartam. Sākumā viņš bija domājis saimniecību nodot Kārļa rokās, bet Edvarts to ar viltu izkrāpa.
Manuprāt, Indrānu tēvam nevajadzēja pakļauties un pagaidīt, kad saimniecību varēs nodot Kārļa rokās un vairāk ieklausīties citu cilvēku sacītajā.
Piemēram, Indrānu kalpu meitene teica: „Apdomā, tēv, ko tu dari! Kamēr viņiem tās mājas nevajadzēja, tamēr bija sabozušies kā eži! Tādi tie atkal izplētīsies, kad tavos taukos tie būs ieēdušies! Piemini manus vārdu!”…
