Novecojot Franko, viņš arvien vairāk izvairījās no ikdienas politiskām attiecībām, tā vietā dodot priekšroku medībām un makšķerēšanai. Tajā pašā laikā policijas kontrole un preses cenzūra sāka atslābināties, streiki un protesti kļuva ikdienišķāki, tika ieviestas dažas brīvā tirgus reformas, pieauga tūrisms un Maroka ieguva neatkarību. Franko nomira 1975. gada 20. novembrī pēc vairāku sirdslēkmi. Viņa bērēs daudzi sērotāji fašistu salūtā pacēla roku.
Dzīve pēc Franko
Vēl 1947. gadā Franko bija paziņojis, ka karalis viņu aizstās, un 1969. gadā viņš šai lomai izvēlējās karaļa Alfonso XIII mazdēlu princi Huanu Karlosu. Lai gan Huans Karloss pavadīja daudz laika kopā ar Franko un publiski atbalstīja režīmu, viņš, stājoties tronī, nekavējoties mudināja veikt izmaiņas, tostarp politisko partiju legalizāciju. Pirmās vēlēšanas pēc Franko notika 1977. gada jūnijā, un, izņemot 18 stundu ilgu apvērsuma mēģinājumu 1981. gadā, Spānija kopš tā laika ir saglabājusies demokrātiska.
Spānijas pilsoņu karš
Ernests Hemingvejs – for whom the bell tolls, reportieris pilsoņu kara laikā; kinda autobiogrāfiska
…
