Žubītes augums ir 167 mm, platums 270 mm, spārnu garums 88 mm, astes garums 75 mm. Latvijā ir maz apgabalu, kuros žubīte nebūtu sastopama bieži, viņas apdzīvo skuju un lapu koku plašos mežājus , kā arī lauku birzes, koku apstādījumus, dārzus, parkus, izvairās tikai no purvainām slapjām vietām. Viens pāris dzīvo cieši blakus otram, bet katrs kaislīgi aizstāv ieņemto apgabalu un no tā aizdzen katru iebrucēju.. Septembra beigās, žubītes sāk pulcēties lielos baros un gatavojas ceļošanai uz siltajām zemēm, tikai nedaudzi tēviņi paliek dzimtenē un pārziemo. Ceļojuma galamērķis parasti ir Dienvideiropa, arī Āfrikas kalni un lejas, šeit žubītes parasti dzīvo baros, tā apliecinot, ka šeit tās ir tikai ziemas viesi. …
Latvijā sastopamie putni pieder pie 19 kārtām. No tām savā darbā sīkāk raksturošu zvirbuļveidīgo kārtas pārstāvi Latvijā bieži sastopamo žubīti. Zvirbuļveidīgo kārtā ietilpst vairāk nekā 5000 sugu tie ir sīki vidēja lieluma putni, ar 4 labi attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts uz atpakaļ . Visi Latvijas faunas zvirbuļveidīgie putni pieder pie dziedātājputnu apakškārtas. Zvirbuļveidīgajiem putniem ir izcila nozīme Latvijas dabā un cilvēka saimniecībā. Lielākais vairums no tiem barojas ar kukaiņiem dažādās to attīstības stadijās, bet gandrīz visi uzaudzina mazuļus ar šādu barību.Latvijā sastopamie putni pieder pie 19 kārtām. No tām savā darbā sīkāk raksturošu zvirbuļveidīgo kārtas pārstāvi Latvijā bieži sastopamo žubīti. Zvirbuļveidīgo kārtā ietilpst vairāk nekā 5000 sugu tie ir sīki vidēja lieluma putni, ar 4 labi attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts uz atpakaļ . Visi Latvijas faunas zvirbuļveidīgie putni pieder pie dziedātājputnu apakškārtas. Zvirbuļveidīgajiem putniem ir izcila nozīme Latvijas dabā un cilvēka saimniecībā. Lielākais vairums no tiem barojas ar kukaiņiem dažādās to attīstības stadijās, bet gandrīz visi uzaudzina mazuļus ar šādu barību.
