| Nr. | Название главы | Стр. |
| 2. | Agregācija. Solvatohromija | |
| 7. | Augstas izšķiršanas KMR spektru lietošana | |
| a) | organisko savienojumu struktūras noteikšanā | |
| b) | biomolekulu struktūras pētījumos | |
| c) | metaboloma pētniecībā | |
| 8. | Cietvielu KMR izmantošana | |
| a) | silikātu struktūras noskaidrošanā | |
| b) | zeolitu veidu katalizatoru izpētē | |
| c) | augsnes humusa sastāva noteikšanā | |
| d) | polimeru struktūras analizē |
1. UV-VIS spektroskopijas izmantošana krāsvielu un NLO-foru pētījumiem. Krāsas uztvere un krāsu raksturošana. Ievads krāsvielu ķīmijā un spektroskopijā. Push-pull hromofori
2. Agregācija. Solvatohromija
3. Prototropijas pētījumi ar UV-VIS. Šķīdumi, kurus veido divas vielas ar nemainīgu kopēju koncentrāciju. Izobestiskais punkts. Skābes pK eksperimentālās un termodinamiskās vērtības noteikšana.
4. Spoguļa atstarošanās spektroskopija. Absorbcijas joslas formas maiņa atkarībā no krišanas leņķa. Elektromagnētiskā starojuma polarizācijas ietekme uz spektru.
5. Difūzās atstarošanas spektroskopija. Fresneļa un Kubelka-Munkas atstarošanās. Atstarotā elektromagnētiskā starojuma intensitātes saistība ar vielas koncentrāciju paraugā. Paraugu „atšķaidīšana” ar KCl vai KBr. Palīgierīces.
6. Izmainītas pilnas iekšējās atstarošanas spektroskopija (ATR). Pilna iekšējā atstarošanās. ATR un transmisijas spektru salīdzinājums. Palīgierīces izmainītas pilnas atstarošanas spektru uzņemšanai.
7. Augstas izšķiršanas KMR spektru lietošana:
a) organisko savienojumu struktūras noteikšanā,
b) biomolekulu struktūras pētījumos
c) metaboloma pētniecībā.
8. Cietvielu KMR izmantošana:
a) silikātu struktūras noskaidrošanā,
b) zeolitu veidu katalizatoru izpētē,
c) augsnes humusa sastāva noteikšanā,
d) polimeru struktūras analizē
9. NIR spektroskopija. Harmonisks un anharmonisks oscilators. NIR spektra rašanās. Raksturīgās grupu svārstības. Deiterēšanas efekts. Polarizācijas mērījumi. Divdimensiju korelācijas spektroskopija. Spektru uzņemšanas veidi. Ūdens spektri. Rūpniecisko procesu kontrole un NIR priekšrocības. NIR pārtikas kontrolē.
UV-VIS spektroskopijas izmantošana krāsvielu un NLO – hromoforu pētījumiem
Ar UV (viļņa garumi no 10 līdz 400 nm) un VIS (viļņa garums mazāks nekā 185 nm) var noteikt krāsvielas sastāvu. UV spektroskopija pēta elektronu pāreju. Izmanto krāsaino vielu pētīšanai. Pēta molekulu asociāciju J0 => []=>J. UV-VIS spektroskopija balstās uz Bugēra - Bēra likumu.
NLO – hromoforu pētījumi
Vairumā izmanto nelineāriem (D-A-A) savienojumiem. Savienojumiem, kuriem dipolmomenti ir atšķirīgi. Noteikšanai izmanto lāzeru. Pētot krāsvielas ar NLO hυ mainās par h(2υ). Piem., viela ar 1060 nm =>[]=>530 nm.(frekvence ir lielāka, viļņa garumi ir mazāki).…
molekulāras spektroskopijas pilns konspekts
