Devona nogulumi

1.Devona nogulumi atsedzas zem kvartara segas gandriz visa Latvijas teritorija.
Iznemums ir tikai Latvijas DR dala, kur devona nogulumus parsedz karbons (?), perms, triass
un jura.
2. Latvija un apkarteja teritorija (Austrumeiropas platformas ziemelrietumu dala) ir
viens no plaši pazistamajiem klasiskajiem devona nogulumu izplatibas regioniem, kuru sauc
par Galveno devona lauku.
3. Devons Latvija nosaka tris faktori:
1. Griezums nav pilna mera parstavets dažadas teritorijas dalas
2. Pec devona nogulumu uzkrašanas loti ilgu laiku (aptuveni 350 milj. gadu)
3. Devona periodam raksturiga pakapeniska sedimentacijas baseina atkapšanas uz
dienvidiem un dienvidrietumiem.
4. DEVONA ORGANISMU ATLIEKAS
Augi. Devona sakuma nodalijas pirmie sauszemes augi.
Dzivnieki. Latvijas devona sedimentacijas baseiniem ir raksturiga samera intensiva
klastiska materiala pieplude, kas tos padarija dulkainus.
komplicetakie organismi - zivis. Agraja devona
attistijas samera siki, rengem lidzigi BEZŽOKLENI - telodonti, trakvairaspidi un pteraspidi.
5. D E V O N A K L A S T I S K A S L A N K O P A
(Apakšdevona Gargždu serija – augšdevona Amatas svita)
1. S/D robeža šeit vilkta pec dažadiem
kriterijiem: 1) bezžoklenu Traquairaspis paradišanos iežu krasas
mainas (geologiskaja griezuma ir nevienmeriga); 3) vispamatotak silura/devona robežu ir
vilkt virs peleku karbonatiežu slana,
6. Apakšdevona nogulumus Latvija iedala 3 svitas - Tilžes, Stonišku un Kemeru. Pirmas
divas pieskaititas Lohkovas, treša - Pragas, daleji Emsas staviem.…