-
Polijas parlaments
1918. gadā lielākā tautas daļa apstiprināja Moračevska pieteikumu par nākotnes valdības iekārtu- Polijai ir jākļūst par demokrātisku republiku, pēc Rietumu demokrātijas parauga. Piekrišanu izraisīja arī sociālās reformas programmas (bezmaksas pamatskolas apmācība, 8 stundu darbadiena, strādnieku medicīniskā apdrošināšana utt.), kas kļuva par nākotnes sociālās likumdošanas pamatu. Augstākā vara valstī, līdz Likumdošanas seima sasaukšanai, tika nodota Juzefam Pilsuckim, kurš izpildīja uz kādu laiku valdības priekšnieka amatu.
1919. gada sākumā Varšavā faktisko valsti padarīja Pilsuckis un viņa kabinets, kura spēki bija virzīti uz valsts administrācijas aparāta organizāciju un armiju- Poļu armija. Parīzē darbojās Polijas nacionālā komiteja ar tās galveno Dmovski, kurš tika atzīts Antantes valstīm par faktisko pārstāvi Pospolitai. Kaut gan valstī viņam nebija reālas varas, kaut arī viņu atbalstīja liela daļa Polijas sabiedrības un Polijas galvenā tautas padome. Janvāra vidū abi varas centri nolēma noslēgt vienošanos. Jauno valdību vadīja Ignacijs Paderevskijs, kuram Polijā bija izrādīta laba pieņemšana. Šo kabinetu nekavējoties atzina Antante. Polijas nacionālā komiteja Parīzē, kuras sastāvā papildus pienāca atbraukušie no Polijas pārstāvji, bija pārveidoti Polijas valdības delegāciju miera konferencē Versaļā.…
1919. gada janvārī notika likumdošanas seima vēlēšanas, saskaņā ar demokrātisko stāvokli vēlēšanās- tiešie, vispārējie, vienlīdzīgie, slepenie un proporcionālie. Ar to pašu tika nobeigts pirmais posms lai sāktos neatkarīgas Polijas atdzimšana kā demokrātiskas valsts, kura saņēma visas tautas atbalstu. Tam bija liela nozīme, it īpaši salīdzinot ar tiem notikumiem kas tobrīd notika Krievijā, kur zem šķiru cīņas lozungiem dzima vienas partijas diktatūra- boļševiku partija. Polijā, neskatoties uz nabadzību un kara postījumiem sabiedrība brīvprātīgi gāja un atbalstīja demokrātiskās valdības izveidi.
