-
Hanzas savienība
Tajās Livonijas pilsētu delegāti kā līdzvērtīgi partneri kopā ar nozīmīgāko Hanzas pilsētu pārstāvjiem no Ziemeļvācijas, Prūsijas, Zviedrijas pārrunāja un saskaņoja kopīgos savienībai svarīgos jautājumus:
1) privilēģiju iegūšanu un aizstāvēšanu,
2) tirdzniecības līgumu slēgšanu,
3) kuģošanas un tirgošanās kārtību,
4) muitas un nodevu iekasēšanu.
Straupes, Kuldīgas un Ventspils – pārstāvji. Tādējādi arī Livonijas mazpilsētas iesaistījās savienības jautājumu lemšanās un piedalījās Hanzas kopīgo pasākumu finansēšanā. Līdz ar to ne tikai Rīga, Rēvele un Tallina, bet arī minētās mazpilsētas var uzskatīt par Hanzas loceklēm.
Hanza kļuva par Ziemeļeiropas, Austrumbaltijas, Skandināvijas un daļēji pat Anglijas tirgu monopolisti. 14.–15.gs.. Galvenās Hanzas pilsētas bija vācu pilsētas Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastē – Lībeka, Hamburga, Brēmene, Rostoka, Vismāra, Štrālzunde. Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes – Hanzas dienas, kurās pilsētas centās saskaņot savas intereses un rīcību, jo Hanzai nebija kopīgu pārvaldes institūtu, kases un karaspēka. Tieši šinīs apspriedēs, ko vadīja Visbijas un Lībekas tirgotāji, tika pieņemti lēmumi, kas bija saistīti ar visām Hanzas pilsētām. …
Kas bija Hanza - tirgotāju vai pilsētu savienība? Varbūt gan viena, gan otra? Kur, kad un kā tā radusies? Kāda bija Hanzas nozī¬me atsevišķu zemju - Mēklenburgas, Zviedrijas un Livonijas vēstu-rē? Kā Hanzas saistība ar šīm teritorijām ietekmēja tās attīstību? Hanzas savienība, arī Hanza bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā. Astoņas tā laika Latvijas pilsētas piederēja Hanzas savienībai, bet Rīga bija viena no galvenajām Hanzas pilsētām.
