-
Eiropa un ASV pēc Otrā pasaules kara
Itālija. 1943. gadā Itālija bija gan sakauta, gan pazemota. Divos nākamajos gados daudzās vietās notika niknas kaujas, kas milzīgos apmēros nopostīja materiālās vērtības. Pēc Otrā pasaules kara beigām Itālijas saimniecība bija gandrīz pilnīgi sagrauta, un šāds stāvoklis acīmredzot varēja stiprināt jau tā lielo komunistisko partiju. Tomēr divdesmit gadu laikā pēc 1945. gada valstī bija stabila saimnieciska izaugsme un šā perioda pirmajā pusē — politiska stabilitāte. Liela daļa rūpniecisko un citu iekārtu bija jaunas un modernas, darbaspēks bija lēts, rūpnieki bija droši, paļāvīgi un dedzīgi tiecās paplašināt ražošanu, kamēr valdība prasmīgi vadīja valsts saimniecisko dzīvi. Tā tika sasniegts ievērojams rūpnieciskais kāpums 50. gados un gandrīz vai rūpnieciska revolūcija 60. gados. Ražīgums bija augsts, īpaši valsts ziemeļos. 1968. un 1969. gadā notika plaši streiki ar prasību palielināt algas. Tie paaugstināja rūpnieciskās izmaksas un sašaurināja ražošanu. Septiņdesmito gadu inflācija, ko daļēji izraisīja 1974. gada enerģētikas krīze, samazināja iekšējo pieprasījumu. Rezultātā saimniecībā radās sarežģījumi un strauji pieauga bezdarbs…
Rietumvācija 1949. – 1968. 1949. ga¬da septembrī dr. Konrādu Adenaueru ievēlēja par Vācijas Federatīvās Republikas pirmo kancleru. Līdz 1963. gada oktobrim valdību veidoja koalīcija, kurā noteicošie bija kristīgie demokrāti — Ade- nauera vadītā partija. Pēc Veimāras Republikas traģiskajām neveiksmēm tagad Vācijā sekmīgi tika no jauna ieviesta demokrātija — un lielā mērā pateicoties Adenaueram. Vēl viens svarīgs pamats politiskajai stabilitātei bija saimnieciskais uzplaukums, ko Rietumvācija baudīja 50. gados. 1950. gadā bija 15 miljoni bezdarbnieku, bet 1960. gadā jau bija darbaroku trūkums (par spīti lielajam bēgļu ieplūdu¬mam no Austrumvācijas). Rūpniecība izrā¬dījās karā cietusi mazāk, nekā sākumā šķita. Tika uzturētas stabilas cenas, un Vācijas tauta strādāja ļoti daudz un prasmīgi. Bezdarbs uzspieda stingru rūpniecisko disciplīnu, bet arodbiedrību kustības pārveidošana sešpadsmit rūpniecisko nozaru arod¬biedrībās, kā arī zināma rūpniecības demokratizēšana izvei¬doja labas rūpnieciskās ražošanas attiecības. Arī Rietumvācijā ienākošie bēgļi attālināja brīdi, kad varētu pietrūkt darbaroku, un inflācijas draudus.
