Strīdu ir daļa no dzīves. Tie ir visur- mājās, sabiedrībā, darbā, skolās, valsts iestādēs. Strīdus var risināt dažādos veidos. Mēs varam izvairīties no cīņas, ja nolemjam, ka tā nav to vērta. Mēs varam izvēlēties cīnīties, lai gan tas nozīmē, ka, to darot, mūsu draudzība iz beigusies. Mēs varam mēģināt izrunāties. Bet mēs varam arī izlemt meklēt kādas trešās personas palīdzību.
Strīdu risināšanas veidi:1
1. Sarunas ir process, kurā strīda puses tieši runā viena ar otru par iespējamiem risinājumiem. Katra puse aizstāv savu viedokli, un katru pusi var pārstāvēt runātājs, advokāts vai padomdevējs. Puses apmainās ar piedāvājumiem un prasībā, argumentē un turpina diskusiju, līdz tiek sasniegts risinājums vai strupceļš.
2. Samierināšanas ir process, kurā trešā persona saved kopā abas strīda puses, lai tās pašas diskutētu. Samierinātājiem parasti nav aktīvas lomas strīda risināšanā, bet tie var palīdzēt, nosakot dienaskārtību, protokolējot un sniedzot citu administratīvi palīdzību. Samierinātājs var darboties kā mediators, ja puses nesastopas tieši. Un kā moderators, ja notiek kopīgas sapulces.
3. Arbitrāža ir process, kurā neitrālā trešā persona tiekas ar strīda pusēm, uzklausa katru pusi un pasludina lēmumu, jeb spriedumu. Arbitrs pieņem lēmumu, kas pusēm var būt saistošs, ja tās par to iepriekš vienojušās. Arbitrāžas process var būt oficiāls, bet parasti netiek piemēroti tādi noteikumu pierādījumiem kā tiesā.
Ar jēdzienu „ASR” (ārpus tiesas strīdu risināšanas metodes) var apzīmēt procesu kopumu, ar kuru palīdzību strīdi un konflikti tiek risināti bez tiesas un kuri paši par sevi ir strīdu un konfliktu izšķiršanas alternatīva tiesā.2
…
