Radniecību var saskatīt starp Šūmani mūzikā un vācu dzejnieku Heini literatūrā. Kopējā īpašība ir dumpinieciskais raksturs, abi protestē pret Vācijā plaukstošo mietpilsonisko dzīvi. Mietpilsoniskās sabiedrības atmaskošanai bieži lieto asu, griezīgu satūru, kas izstumj vācu mietpilsoņu izskatu, stāju, gaumi, kulturālās prasības, apģērbu. Šūmanis bija romantiķis, taču viņa daiļradē raksturīgi 2 tēli: cīnītājs un sapņotājs. Šūmaņa mūziku var sadalīt 2 grupās: 1) cīnītājs 2) sapņotājs. Šūmaņa īpatnība ir prasme parādīt ikdienišķus notikumus poētiskā gaismā. Katrā cilvēka rīcībā Šūmanis saskata skaisto un attēlo ar mūzikas palīdzību. Šūmanis ar saviem uzskatiem un darbību iespaidojis visas nākošās paaudzes.
Dzimis 1810. gada 8. jūnijā. Jau 7 gadu vecumā rodas tieksme pēc dažādām mākslām, sevišķi apdāvināts literārajās dotībās. Vecāki mietpilsoņi. Grib piespiest, lai Šūmanis mācās par juristu. Bērnībā apmeklē neregulāras nodarbības mūzikā. 1820. gadā iestājas ģimnāzijā, nodibina nelielu skolas orķestri, ko pats arī vada un kuram raksta savus pirmos darbus. Ar vien vairāk vēlas pievērsties mūzikai, bet to var darīt tikai pēc tēva nāves. 1828. gadā pārceļas uz Leipcigu, iestājas universitātē, studē jurisprodenci. Šeit sastopas ar mūzikas skolotāju Frīdrihu Vīku.…
