Staļinisma arhitektūra - neoklasicisms
Neoklasicisms apzīmē vienu no tradicionālajiem mākslas un arhitektūras stiliem, kas bija aktuāls Eiropā 20. gs. 1. pusē, paralēli modernismam. Stila nosaukuma etimoloģija norāda uz saikni ar klasiskajiem arhitektūras paraugiem un ietekmēm no klasicisma u. c. klasiskajā tradīcijā balstītiem arhitektūras stiliem.
Neoklasicisms ir viens no staļinisma arhitektūras apakšstiliem, kas ieņēma redzamāko lomu daudzu ēku celtniecībā.
Galvenās stila iezīmes
Raksturīgas neoklasicisma iezīmes ir formu ģeometriska vienkāršība, stereometrisko formu skaidrība, monumentalitāte, lakonisms, racionālisms, simetrija, reducēts dekoratīvais noformējums. Klasiskie elementi un orderis lietoti galvenokārt vispārinātā, vienkāršotā, stilizētā veidā.
Staļinisma arhitektūra - neoklasicisms
Neoklasicisma stils spilgti izpaudās sabiedrisko un administratīvo ēku arhitektūrā. Neoklasicisma arhitektūrai raksturīgais monumentālais, cēlais veidols tika saistīts ar priekšstatiem par stabilitāti un kārtību, tādēļ 20. gs. 1. pusē neoklasicisma stils bija iecienīta izvēle dažādu politisko režīmu (demokrātisku, autoritāru, totalitāru valstu iekārtu) varas reprezentācijai arhitektūrā.
…
