Rīga 19./ 20. gs. mijā bija metropole visas Krievijas impērijas mērogā, tajā attīstījā rūpniecība un līdz ar to arī pieauga sabiedrības vispārējā labklājība. Sāka veidoties patērētāju sabiedrība, bija jāattīstās arī patērētāju sabiedrības kultūrai. Bija jārodas kaut kam jaunam kultūras izpausmēs, kam pilnīgi novatoriskam, atšķirīgam no vispārēji valdošās eklektikas, kuras vēstures elpa nebija vairs pieņemamam un tuva. Par daudz pieņemamāku varēja uzskatīt jūgendstilu, kas ar daudz un dažādiem nosaukumiem bija izplatījies Eiropas valstīs.
Jāsaka, ka arī Rīgā jau pazina jūgendstilu, par pirmo šajā stilā celto ēku uzskata A. Ašenkapfa 1899. gadā projektēto namu Audēju ielā 7.1 Taču par patieso jūgendstila uzaru Rīga var uzskatīt tieši Tās 700 gadei par godu rīkotā Mākslas un amatniecības izstāde. …
