No tās ir pārņemti dažādi vārdi, kā, piemēram – credo, duo, benedictus, pater, populus, proffesor. Kā arī daudz izteicienu, piemēram – “Veni, vidi, vici”, kas nozīmē “Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju”, “Amor vincita omnia”, kas nozīmē “Mīlestība uzvar visu”. Latīņu valoda atgādina mums par to, cik Roma vēl joprojām ir nozīmīga mūsdienu sabiedrībai.
Senās Romas vēsturiskajā mantojumā ietilpst arī garīgās vērtības, viena no tām – reliģija, katoļticība. Kristīgās ticības aizsākumi Romā saistāmi ar imperatoru Oktaviāna Augusta un Tibērija laiku, bet joprojām Katoļticība ir viena no pasaules valdošajām reliģijām, par spīti tam, ka baznīcai mūsdienās ir daudz mazāka nozīme, katoļticība nav zaudējusi savu spēku daļā Eiropas.
Senā Roma ir devusi tik daudz mūsdienu sabiedrībai-literatūru, kultūru, reliģiju, arhitektūru u.c. Es piekrītu A.Fransa teiktajam: „Roma nav mirusi, jo tā dzīvo mūsos”, jo mūsdienu kultūra – literatūra, filozofija, tēlotājmāksla – nebūtu iedomājama bez antīkās kultūras mantojuma, tās vērtības ir saskatāmas arī šobaltdien. Mēs joprojām pielietojam latīņu valodu, lasām romiešu darbus un apbrīnojam Romas arhitektūru, Roma joprojām ir mūsos.
…
