Par PSKP CK ģenerālsekretāru 1985.g. martā tika iecelts Mihails Gorbačovs. Saprazdams, ka Padomju Savienībā nepieciešamas nopietnas reformas, viņš bija pārliecināts, ka pārkārtojumi iespējami komunistiskās sistēmas ietvaros. Savu jauno politiku M. Gorbačovs nosauca par “perestroiku”.
Pavisam drīz atklājās, ka milzīgajam partijas un valsts ierēdņu aparātam reformas ir neizdevīgas. Gorbačovs aicināja paātrināt zinātniski tehnisko progresu, kas veicinātu augstāku darba ražīgumu. Tas novestu pie tā, ka daudzi ierēdņi zaudētu darbu. Komunistiskās partijas aparāta saimnieciskā darbība, nemitīgā iejaukšanās daudzu ekonomisko problēmu risināšanā izrādītos nevajadzīga. Gorbačovs nomainīja gandrīz visus ministrus, bet tas neuzlaboja situāciju kopumā. Runas par “saimniecisko aprēķinu” un plašāku rīcības brīvību ražošanas organizēšanā grāva jau tā zemo darba disciplīnu. Dažāda līmeņa ierēdņi rīkojās aizvien drošāk, lai jaunajos apstākļos gūtu personisku labumu. …
