| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 2 | |
| Bezdarbs | 3 | |
| Bezdarba veidi | 5 | |
| Bezdarba cēloņi un sekas | 7 | |
| SECINĀJUMI | 8 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 9 |
SECINĀJUMI
Nedrīkst aizmirst, ka nekas nenotiek pats no sevis. Lai kaut kas mainītos, ir kaut kas arī jādara. Nepietiks ar gūlšņāšanu dīvānā un gaidīšanu, kad darba piedāvajums pats atnāks un pieklauvēs pie durvīm. Mēs paši veidojam savu tagadni un nākotni. Viss atkarīgs no mums pašiem. Daudzi ir tik aizņemti ar sevis žēlošanu, ka ir aizmirsuši, kādi speciālisti viņi bija, ko viņi bija sasnieguši, kādi bija viņu dzīves mērķi un sapņi. Protams, bezdarbs vienmēr pastāvēs, lai arī neliels, taču tomēr tas būs. Visus piespiest strādāt nav iespējams un nav arī vajadzīgs. Lai katram no mums dzīves līmenis uzlabotos, pirmkārt ir jāmaina domāšana- ir jāgrib kautko mainīt. Liels procents mūsu veiksmes ir mūsu rokās un tikai daļa no tās ir atkarīga no valsts sistēmas. Jo, lai cik sabalansēts valstī būtu darbaspēka piedāvājums ar darbaspēka piedāvājumu, ir iedzīvotāji, kas nevēlās strādāt un pilnveidoties. Novēlu Latvijai garā stiprus iedzīvotājus.
…
Ekonomisko stāvokli, kad pieprasītais darbaspēka daudzums ir vienāds ar piedāvāto darbaspēka daudzumu, sauc par pilnīgo nodarbinātību. Katrs no mums vēlētos, lai Latvijā būtu pilnīgais nodarbinātības stāvoklis. Taču 100% nodarbinātība ekonomikā neeksistē. Ja iedzīvotāju skaits, kuri meklē darbu, pārsniedz piedāvāto darba vietu skaitu, tad šajā gadījumā nepastāv pilnīga nodarbinātība ekonomikā. Pēdējo gadu laikā Latvijas ekonomikai klājās ļoti grūti. Daudzi uzņēmumi cieta bankrotu un tika slēgti, kā rezultātā liels daudzums iedzīvotāju palika bez darba vietas un ikmēneša ienākumiem. Galvenokārt jau tāpēc, ka pietrūkst darba vietu, valsts nespēj visus strādāt gribētājus nodrošināt ar darbu.
