Bailes mūsu dzīvē ir ļoti svarīgas, un tam ir jāpaliek. Bērns, kam nav baiļu no suņiem, var tikt smagi sakosts. Bērns, kam nav baiļu no nedroša pamata, var noslīkt purva akacī. Bērns, kam nav baiļu no svešiem cilvēkiem, var ciest no vardarbības. Tā bailes sargā mūsu dzīvību.
Bailīgumu var iemācīties. Bailīgiem bērniem gandrīz vienmēr ir bailīgas mātes, kas savas bailes pārnes uz bērnu, ar savu izturēšanos paužot, kādā situācijā jārada bailes. Pieņemsim, ka mātei pašai ir ļoti bail no ārsta vai zobārsta. Ja viņa ved bērnu pie ārsta vai zobārsta, viņas paša neapzinātā izturēšanās pauž bērnam, ka viņam ir jābīstas.
Cits piemērs: mātei ir bail no kaķiem. Katru reizi, kad viņa redz kaķi, tā sastingst no bailēm. Bērns to mana un savukārt, redzot kaķi, sastingst bailēs, lai gan viņam vēl nav bijis neviena slikta piedzīvojuma ar šiem dzīvniekiem.…
