Psiholoģija

1.Kas ir psiholoģija un ko tā pēta?
Psiholoģija- zinātne par apziņas rašanos, attīstību, izpausmes formām un likumsakarībām. Galvenie virzieni: geštalpsiholoģija, pašanalīze, biheiviorisms.

2. Agrīnie psiholoģijas novirzieni: funkcionālisms un tā izcelsme, strukturālisma kritika, V. Džeimsa uzskati.
19. gs. Beigās meklējot alternatīvas strukturālismam sāka veidoties funkcionālisms. Galveno uzmanību tas pievērsa nevis pašai psihei, bet tam kā psihe iespaido izturēšanos. Funkcionālisti vēlējās izprast apziņu, taču īpaši uzsvēra to, kā apziņa ietekmē mūsu rīcību.

Kritika: Strukturālismam nav pareiza jautājuma nostādne – tas pievēršas jautājumam, kas ir apziņa, nemaz neinteresējoties par to, kā vai kādēļ tā radusies un kā tā iespaido izturēšanos.
V. Džeimss apgalvoja, ka psihiskās dzīves fundamentāli fenomeni ir gan jūtas un vēlmes, gan domas, spriedumi un lēmumi. Pēc Džeimsa domām, psihologiem jānodarbojas ne vien ar to, kas veido psihi, t.i., ar apziņas saturu, bet arī ar to, kādā veidā tā regulē izturēšanos.
3.Zinātniskās psiholoģijas sākumi: V. Vundts, psihofizioloģija, strukturālisms, mentālo procesu analīze, eksperimentālā introspekcijas metode un tās trūkumi.
V. Vunts izveidoja pirmo oficiālo laboratoriju zinātniskajiem pētījumiem psiholoģijā, uzmanības centrā izvirzot psihes apzinātā satura analīzi.
Psihofizioloģija koncentrē uzmanību uz psihes anatomiski fizioloģiskiem pamatiem. Ar augstākās nervu darbības fizioloģiju to apvieno mācīšanās jēdziens, kas sevī ietver parādības, kuras ir saistītas ar atmiņu un jaunās pieredzes iegūšanas rezultātā.
Strukturālisms – psiholoģijas novirziens, mērķis analizēt psihi, sadalot to struktūras elementārdaļās. Apzināto pieredzi veido primārie elementi.
Mentālo procesu analīze –
Eksperimentālā introspekcijas metode –

4.Geštaltpsiholoģija: geštaltterapija un geštalta mantojums.
Geštaltterapija – problēmas risināšana ietver problēmas sastāvdaļu reorganizēšanu jeb rekonstrukturēšanu. Atkārtoti problēmu reorganizējot, kādā brīdī risinājums apziņā parādās piepeši, nevis rodas pamazām, risinot problēmu soli pa solim. (Geštaltterapija fokusē cilvēka uzmanību uz “šeit un tagad” notiekošajiem procesiem; tā sekmē atbildību un apziņas līmeni, atjauno spēju izjust savas emocijas un jūtas, kuras vēl joprojām tiek pārāk cenzētas. Geštaltterapija sekmē cilvēka tēla veseluma attīstību piecās viņa dzīves sfērās: fiziskajā, emocionālajā, intelektuālajā (racionālajā), sociālajā un garīgajā.).…