| Nr. | Название главы | Стр. |
| Cilvēka tikumības mēri | 5 | |
| 1.nodaļa | Labprātīga un piespiedu rīcība | 5 |
| 2.nodaļa | Nelabprātīga rīcība | 5 |
| 3.nodaļa | Dusmas un iekāre | 5 |
| 4.nodaļa | Izvēle un griba | 5 |
| 5.nodaļa | „Apsvērt un lemt” | 6 |
| 6.nodaļa | Griba | 6 |
| 7.nodaļa | Griba- apzināti izvēlēta un labprātīga | 6 |
| 8. nodaļa | Par tikumu | 6 |
| 9. nodaļa | Drošsirdība | 7 |
| 10.nodaļa | Bailes | 7 |
| 11.nodaļa | Drošsirdība mums apkārt | 8 |
| 12.nodaļa | Rīcības izvēle | 8 |
| 13.nodaļa | Mērenība | 8 |
| 14.nodaļa | Sajūtas pastāv | 9 |
| 15.nodaļa | Īpašību izvēle | 9 |
2.nodaļa Nelabprātīga rīcība
Jebkura nezināšanas dēļ veikta darbība ir jāuzskata par tādu, kas nav labprātīga, turpretim nelabprātīga darbība vienmēr sagādā ciešanas un darītājs to vēlāk nožēlo. „Nelabprātīga rīcība ir tāda, kurā darītājs nezin kādu atsevišķu faktu”. Tātad tāda rīcība, ko darītājs veic nezināšanas dēļ un vēlāk nožēlo, ir nelabprātīga, bet tāda, ko darītājs vēlāk nenožēlo, atšķirībā no iepriekšējās rīcības vienkārši nav labprātīga.
3.nodaļa Dusmas un iekāre
Nav īsti pareizi saukt par nelabprātīgu rīcību tādu, ko cilvēks veic vai nu dusmās vai iekārē, jo tādā gadījumā neviena dzīva būtne nerīkojas labprātīgi. Cilvēka dabai iracionāli afekti nav mazāk raksturīgi, un darbību izraisa arī dusmas un iekāre.
4.nodaļa Izvēle un griba
„Apzinātai izvēlei iekāre ir pretstats, iekārei iekāre-ne”. Izvēli nevar uzskatīt par jūtu efektu (tas, ko cilvēks dara jūtu uzplūdā, nemaz nav līdzīgs apzinātai izvēlētai rīcībai).
Griba ir ļoti tuvs jēdziens izvēlei, bet nav gluži tas pats. Griba ir vairāk vērsta uz mērķi, taču izvēle- uz mērķa sasniegšanas līdzekļiem.…
Grāmatas sākumā tiek izskaidrota tikumības būtība un veids kādā tā parasti tiek iedalīta – dianoētiskā (jeb prāta) un ētiskā (jeb rakstura tikumība). Šajā grāmatā tikumība tiek vērtēta no darba jeb darīšanas skatupunkta, kas ļauj izdalīt tādas atskārsmes kā laba un slikta darba darīšana, kas pēcāk tekstā arī atspoguļojas piemērā par labiem un sliktiem celtniekiem, kas dara savu darbu, respektīvi, neiedziļinoties šī darba būtībā un mērķa argumentācijā, bet raugoties no malas, patiesi, var secināt, ka rezultāts parasti tiek dalīts divās kategorijās - labs rezultāts, kas ir kā novērtējums par sabiedrības acīs labi paveiktu darbu vai slikts rezultāts, kas ir kā nopelns par slikti paveiktu darbu sabiedrības acīs. Nelabprātīgās darbības ir veiktas nezināšanas pēc. Grāmatā ir jāsaprot, ka Aristotelis mums ir vēlējies pateikt, ka par jebkuru darbību, krietnu vai nekrietnu mums ir jānes atbildība. Aristotelis šajā nodaļā min tādus jēdzienu kā griba , kas ir saistīta ar labprātīgās rīcības jēdzienu un apzinātās izvēles jēdzienu. Ar grāmatas nosaukumu „Cilvēka tikumības mēri” mēs vēlējāmies norādīt to trauslo robežu starp tikumību un netikumību, par to, cik viegli ar savu neētisko uzvedību pārkāpt tikumības robežu.
