ID619786

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Anotācija	4
	Ievads	4
1.	Saskarsme jēdziena skaidrojums dažādu autoru teorētiskajās atziņās	6
1.1.	Saskarsmes vispārīgs raksturojums	6
1.2.	Saskarsmes prasmju attīstība pirmsskolā	12
1.3.	2-3 gadus vecu pirmsskolas vecuma bērnu attīstības likumsakarību raksturojums	18
1.4.	Rotaļa – saskarsmes sekmētāja pirmsskolā	22
1.5.	Saskarsmes sekmēšanas iespējas sižeta- lomu rotaļā	29
2.	2-3 gadus vecu pirmsskolas vecuma bērnu saskarsmes prasmju sekmēšanas iespējas rotaļā	32
2.1.	Pētījuma metodoloģiskais raksturojums	32
2.2.	Bērnu grupas raksturojums	34
2.3.	Praktiskais darbs ar bērniem	39
2.4.	Ieteikumi	43
	Secinājumi	45
	Izmantotā literatūra un literatūras avoti	47

Фрагмент работы

Secinājumi
1. Iepazīstoties ar pedagoģiski – psiholoģisko literatūru var secināt, ka saskarsmes prasmes ir spēja sadarboties, veidot emocionālas savstarpējas attiecības, izmantot esošo un iegūt jaunu pieredzi, apzināties atbildību par sevi un savu saskarsmi ar citiem, mācēt izteikt sajūtas, apvaldīt impulsus, rūpēties un cienīt citus, uzņemties iniciatīvu, sekot citiem, dalīties un strādāt kopā.
2. Iepazīstoties ar metodisko literatūru un veidojot rotaļspēles un lomu spēles saskarsmes prasmju attīstībai, var secināt, ka pedagogam ikdienā jācenšas radīt situācijas, kurās bērns izmēģina un apgūst saskarsmes prasmes. Bērnam jāaug vidē, kurā ir daudz dažādu impulsu un stimulu, kas veicina saskarsmes prasmju attīstību pēc iespējas agrākā vecumā. Pirmsskolā paveras iespējas, jo bērns šeit atrodas lielāko dienas daļu. Vislielākā nozīme saskarsmes prasmju apguvē ir rotaļai kā galvenajam darbības veidam. Rotaļa ir veids, kas ļauj bērnam apgūt dažādas lomas, mācīties sadarboties.
3. Darba autore secina, ka viss par saskarsmi ir izskaidrots S. Omārovas grāmatā „Cilvēks runā ar cilvēku”. Grāmatā liela uzmanība tiek pievērsta praktiskajām rekomendācijām, kuru izmantošana varētu sekmēt saskarsmes efektivitāti. Rekomendācijas būtu vēlams izmantot radoši, ņemot vērā saskarsmes situācijas un partnera personības īpatnības. Saskarsmē bez teorētiskām zināšanām, tikpat nozīmīgas ir novērošanas un līdzdomāšanas spējas, intuīcija un dzīves pieredze.
4. Pieaugušais ir galvenā autoritāte šajā vecumā. Liela nozīme ir skolotāja profesionalitātei, ne tikai viņa teorētiskajām zināšanām, bet arī sociālajai dabai un mīlestībai pret bērniem. Pedagogam jābūt atvērtam pārmaiņām, jāpilnveido sava pedagoģiskā kompetence. Veiksmīgam darbam svarīgas ir komunikatīvās spējas.
5. Pedagoģiskā sadarbība paver iespējas labvēlīgu apstākļu radīšanai pirmsskolēnu aktivitāšu veicināšanai. …

Коментарий автора

Kvalifikācijas darbam darba autore izvēlējās tēmu: „2-3 gadīgu bērnu saskarsmes prasmju veidošana rotaļās”. Cilvēku attiecības realizējas saskarsmē. Saskarsmē cilvēks pavada visu dzīvi. Lai cilvēks varētu izdzīvot, mums ir nepieciešama saskarsme. Viena no saskarsmes funkcijām ir cilvēka sociālo vajadzību apmierināšana. Saskarsmē cilvēks saņem mīlestību un apmierina vajadzību pieķerties. Saskarsmē notiek informācijas apmaiņa un iepazīstam vērtību sistēmas. Saskarsmē pašapliecināmies un iegūstam pašapziņu. Ir novērojamas vairākas problēmas saskarsmē ar vienaudžiem. Kā pirmais, emocionālās attīstības īpatnības. Bērni, kuriem ir problēmas ar emocionālo saskarsmi- nespēj uztvert jūtas un reaģēt uz tām. Saskarsmē ar šādiem bērniem var rasties problēmas, tādēļ ir jāizprot bērna vajadzības un jāzin kā bērnam sniegt nepieciešamo mīlestību un uzmanību. Kā otrais, bērna saskarsmes problēmas ar vecākiem. Bērnam pirmsskolas vecumā ir bail būt atstumtam. Pirmsskolas vecumā lielu nozīmi iegūst biedri un draugi. Vecākiem ir grūti saprast, ja bērns tiek atstumts. Pirmsskolas vecumā sāk izpausties arī subordinācijas procesi, kad izvirzās līderi un padotie. Psihologi iesaka skolotājām sekot līdzi šiem procesiem, lai visi bērni izmēģinātu līdera un padotā lomas, lai vadoņi nekļūtu vieni un tie paši visās rotaļās. Lai realizētu mūsdienu pirmsskolas izglītības mērķus, svarīga nozīme ir videi, bērna aktīvai darbībai un rotaļai. Galvenais līdzeklis ir rotaļa – didaktiskā, kustību, tautas utt. Rotaļa aplūkojama no dažādiem aspektiem – gan kā bērna pastāvīga darbība, gan kā pieaugušo organizēta darbība. Galvenais ir rotaļu saglabāt kā bērnības neatņemamu sastāvdaļu, saglabāt kā pamatu bērna personības un izziņas sfēras attīstības veicināšanai. Rotaļa rada bērnam emocionālu komfortu, līdzsvaru, apmierinājumu, prieka, brīvības, drošuma sajūtu. Rotaļa ļauj realizēt sevi, apjaust intelektuālās iespējas, veiklību. Rotaļādamies, bērns attīsta uzmanību, uztveri, domāšanu, sajūtas, atmiņu, jaunradi, gūst plašu pārdzīvojumu spektru, pilnveido kustības. Rotaļas ir gribas attīstības skola. Rotaļa ir saskarsmes prasmju un iemaņu veidotāja pirmsskolas vecumā.

Коментарий редакции