-
Vērtspapīru tirgus vēsture
17-18. gs Anglijā akciju sabiedrības tika veidotas arī, lai finansētu ogļu ieguvi un citas kapitālietilpīgas nozares. Visaktīvāk vērtspapīru tirgus sāka darboties tieši 18. gs sākumā, kad tika izveidotas biržas tādās valstīs kā Francijā, Lielbritānijā, Vācijā un ASV. Fondu biržu skaits strauji auga un starp viņiem sāka veidoties sadarvbības. 18. gs sākumā un 19. gs beigās fondu biržu nozīme valstu ekonomikā manāmi pieauga. Pakāpeniski fondu birža pakāpeniski iekļuva ekonomisko attiecību sistēmā tādejādi kļūstot par visas valsts darbības neatņemamu sastāvdaļu. Brīvā tirdzniecība atvēra neierobežotas iespējas kapitāla pieplūdumam no viena darbības sektora otrajā. …
Vērtspapīriem un ar tiem saistītiem dažada veida finasiāliem darījumiem ir daudzu gadsimtu gara vēsture. Par fondu darījumu prototipu tiek uzskatīts process, kad gadatirgos starp tirgus dalībniekiem viena pret otru tika iemainītas dažādas valūtas. Pasaules dažādākajās pilsētās tirgotāji veda aktīvu tirdzniecību ar savām precēm. Jau tajā laikā, lai saskaņotu valūtu dažādajās valstīs, tika izveidoti valūtas maiņas punkti, kuru īpašnieki pēc noteikta kursa iemainīja vienu valūtu pret otru, ieturot par to nelielu komisijas naudu. Sakarā ar tirdzniecības strauju pieaugumu kā arī ar steidzamu darījumu palielināšanos, pakāpeniski par svarīgu tirdzniecības objektu kļuva parādzīmes – vekseļi. Vekselis bija pirmais klasiskais vērtspapīrs, kas kalpoja par pamatu fondu tirgus izveidei un attīstībai. Sākumā tirdzniecība ar vērtspapīriem notkikusi tirgus biržās un citos vairumtirdzniecības tirgos. Par fondu biržas dzimteni tiek uzskatīta Baltijas ostas pilsēta Antverpena. Pirmie darījumi ar vērtspapīriem šajā birža notika 1592. gadā
