Skumja un negatīva noskaņa.
Dzejolī izteikta neapmierinātība ar reālo dzīvi, kurā tiek saskatīts negatīvais, un vēlme nomirt. Liriskā „Es” pārdzīvojumi balstās uz bēdām, mokām un nespējā pieņemt apkārtējo pasauli. Viņš gūs prieku, nomirstot jauns, jo pasaulē netiek saskatīts nekas pozitīvs. Izpaužas ticība, ka pēc nāves dzīves būs labāka.Uz galu mana dzīve iet,
Drīz sirds jau pukstēt rims:
Uz paliekamu mājas viet`
Drīz miesas kapā grims.
Es priecājos, ka nāves balss
Man` projām aizsauc jaunu
No pasaules, kur mūžīgs sals,
Kur dzird un redz tik ļaunu.…
