Eiropas tiesības. Atkārtojuma jautājumi

1.Eiropas Savienības trīs pīlāri.
1.pīlārs. Ekonomiskā un monetārā politika.
2.pīlārs. Kopīgā ārlietu un drošības politika.
3.pīlārs. Sadarbība tieslietās un iekšlietās.

1.pilārā ir sasniegta visaugstākā integrācijas pakāpe, jo 1993. gada 01.01. dalībvalstis sāka darboties vienotā iekšējā tirgus apstākļos, kas radīja līdzīgus visu valstu cilvēkiem ekonomiskā darbībā, ietaupot laiku, naudu un neradot birokrātiskus ierobežojumus.
Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) mērķis ir radīt stabilitāti ES, kas sekmētu tās tālāku ekonomisku izaugsmi un palielinātu tās lomu pasaules politikā. 1989. gadā tika publicēts Delora ziņojums, kurā minētas trīs ieviešanas pakāpes un kritēriji valstu dalībai tajā. Pirmā pakāpe 1990 jūlijā, kuras gaitā jālikvidē visi valūtu un kapitāla plūsmas ierobežojumi. 1994. janv. otrā pakāpe – kurā bija jāpanāk d.v. ekonomisko politiku tuvināšana un galveno rādītāju izlīdzināšana. Trešā pakāpe sākās 1999. janv. ar pakāpenisku pāreju uz vienotu Eiropas valūtu un monetārās sistēmas darbību, naudas zīme EIRO aizstās nacionālās valūtas 2002. gadā.
Kopējā lauksamniecības politika ES ir noteikusi atbalstu vājākiem, aizsargā lauksaimniekus ar augstas ievedmuitas nodevas palīdzību, kas tiek ieskaitīta speciālā lauksaimniecības atbalsts fondā. Tādejādi ES aizsargā savus ražotājus no lēto produktu ieplūšanas ES tirgū, ar finansiāliem līdzekļiem iestājas pret pārprodukciju, organizē tirgu, nosaka kvotas noteiktām preču kategorijām

Reģionālā politika ES izveidoja strukturālos fondus, lai sekmētu mazāk attīstīto apgabalu izaugsmi. Izveidoja Kozēhija fondu, kura izmantošanu noteica attiecīgā reģiona stāvoklis, pieprasītā finansējuma mērķis, administrēšanas struktūru spēja šos līdzekļus izmanot un papildināt ar nacionālo fondu līdzekļiem. Fonda līdzekļi galvenokārt tiek ieguldīti infrastruktūras uzlabošanai un vides uzlabošanai.

2.pilārs Otrais un trešais pīlāri vēl atrodas tapšanas stadijā. Otro veido ES kopējā un ārējā drošības politika, kurai pamats 1970. radot Eiropas politisko sadarbību un tika izvērsts 1987. Vienotajā Eiropas aktā, kas paredzēja valstu konsultēšanos politikas jautājumos. Valstu starpā notiek diskusijas un viedokļu saskaņošanas par ārējo un drošības politiku. Notiek konsultācijas valstu starpā, kurās tiek spriests par Eiropas identitāti un NATO un RES (Rietumeiropas Savienība) nozīmi nākotnes Eiropā

3.pilārs aptver tiesiskos un iekšlietu jautājumus. Pārnacionālas kļūst imigrācijas, bēgļu, starptautiskās noziedzības, narkotiku izplatības problēmas. Jaunu pieeju tiesisko un iekšlietu jautājumos ienes Šengenas līguma stāšanās spēkā. Starp ES d.v. tiek likvidētas robežas. Brīva pārvietošanās izraisa sabiedrības drošību negatīvi ietekmējošu parādību pastiprināšanos Savienības līmenī. …