19. gadsimta 80. gados ar saviem stāstiem un novelēm Rūdolfs Blaumanis ienāca latviešu literatūrā kā perfekts cilvēka dvēseles norišu analītiķis un tēlotājs. Visa centrā viņam bija cilvēks, ko viņš uzskatīja par pasaules lielāko vērtību. R. Blaumaņa noveles centrā ir cilvēka iekšējā pasaule, tās pretrunu pētījums grūtās izvēles brīžos.
Novelē "Raudupiete" darbojas padzīvojuša, bagāta un kaislību izmocīta atraitne, kura iemīl trūcīgo, toties jauno puisi Kārli. Tā ir dramatisku kaislību pārpilna novele, kurā Blaumanis tā vietā, lai tiesātu un sodītu Raudupieti, iedziļinās personāžu psiholoģijā. Blaumanis lasītājam ļauj pašam izvērtēt galveno tēlu Raudupietes, Kārļa un Matīsiņa savstarpējās attiecības un sniegt savu morāli ētisko formulējumu.
Vienlīdz dramatiskas kaislības valda arī "Purva bridējā" aprakstītajā lauku muižā, taču nevis "augstākajā sabiedrībā", bet gan starp muižas kalpiem - istabmeitu Kristīni un zirgu puisi Edgaru. Edgars ir ļoti temperamentīgs un labprāt pakļaujas visiem pieejamajiem kārdinājumiem - dzeršanai, kārtīm, sievietēm. Viņš pats sevi dēvē par "purva bridēju". Savukārt Kristīne ir bezmaz ideāls sievišķības iemiesojums, kas neko daudz neatpaliek no Ibsena Solveigas. Sižetu veido diezgan vētrainas Edgara un Kristīnes attiecības.
…
