-
Rūdolfs Blaumanis "Andriksons"
6. Šajā novelē Blaumanis lieto diezgan veclaicīgu leksiku, tomēr netiek izmantoti vārdi kuri nebūtu saprotami, vai nezināmi vispār, bet gan varbūt tikai jaunajai paaudzei. Ļoti skaisti tiek aprakstītas arī dabas ainavas, kā arī cilvēku gan cēlās, gan ne tik ļoti cēlās emocijas. Daudz dažādu salīdzinājumu, epitetu, metaforu, personifikāciju, īpaši spilgts ir degošā sila apraksts, „Liesmas augsti gaisā lēkāja no galotnes uz galotni, zemē dega sūna un lauza.” Viens no citātiem, kur redzams kā R.Blaumanis aprakstījis degošo silu, manuprāt, aprakstīt lietas viņam padevās vislabāk.
7.Problēma, kas pausta šajā novelē ir un būs aktuāla vienmēr, jo allaž ir cilvēki, kuri savas neapdomības un lepnuma vārdā darīs darbus un nedarbus, kurus vēlāk nākas rūgti nožēlot. Mūsdienās cilvēki aizvien ir sastopami līdzīgi kā pats Andriksons un domāju, ka tik tiešām tādu cilvēku būs vienmēr, gan tagad, gan vēl pēc daudziem gadiem, jo katrā ziņā katrs ir savādāks un arī cilvēku stāvoklis sabiedrībā mūsdienās daudz ko nosaka, kā arī, protams, ka nabadzība daudz ko izšķir, jo esi bagātāks, jo lielāka vara, bet jo nabagāks, jo esi pieticīgāks, pieticīgāk dzīvo, ēd un rūpējies, centies iztikt ar to, kas ir un neesi izlutināts. Daudzu cilvēku problēma ir tieši šī – nemāk apieties ar naudu, nesaprot tās vērtību vai arī bieži vien aizmaina to pirmajā plānā un tuvos cilvēkus – otrajā plānā.
…
Noveles „Andriksons” tēma ir atriebība jeb tā sauktā karma. Darba tēma atklāj šūpoļu efektu dzīvē, kur viss notiek pēc austrumu kultūrā populārā iņ-jan principa. Par to liecina Andriksona nelietīgā rīcība, sila aizdedzināšana, ar kuru viņš itkā atriebjas baronam, kurš piespriedis viņam sodu par muižai piederošu ozolu nozāģēšanu, lai gan Andriksons uzskata, ka šos ozolus viņa tēvs tam atstājis mantojumā. Tomēr dzīve viņam neatļauj tāpat vien izbēgt sava grēka, uzsūtot Andriksonam briesmīgus sirdsapziņas pārmetumus, piemāna, liekot šim domāt ka tā bērni aizgājuši bojā, un beigu beigās, Andriksonam pašam aiz uztraukumiem paliek slikti ar sirdi. Lieliski jūtams, cik ļoti noveles autors centies pierādīt seno latvju teicienu- dots devējam atdodas.
