Lai uztvertu pasauli, bieži cilvēkam pietiek ar vienkāršāko - tausti, redzi, ožu un garšu, daudz retāk tiek izmantota domāšana, kas ir abstrakta pasaules uztvere un prasa lielāku piepūli, kā primitīvākais fiziskais uztveres veids. Pasaules izzināšanas forma ir tāda zinātniska kategorija, kā filozofija, kas balstās uz pieņēmumiem, cēloņu un seku likumsakarībām, kuras, savukārt, mainās katrā nākošajā kultūrā atkarībā no uzkrātās zināšanu bagāžas. Filozofija ir zinātne par pašiem vispārīgākajiem dabas, cilvēku sabiedrības un domāšanas likumiem (2,7).
Termins filozofija cēlies no sengrieķu vārdiem phileõ (mīlu) un sophia (gudrība) (1,203). Šis burtiskais skaidrojums piesaista ar sekojošu domu - gudri mīlēt visu, kas mums apkārt... Tas izklausās interesanti no tā viedokļa, ka var tiešām mīlēt ar gudru prātu. Vārdu savienojums GUDRI - MĪLĒT ir patiesi aizraujošs, jo gudrība sevī slēpj augstāko saprātu, kas nedrīkst būt atkarīgs no jūtām.…
