Darbinieku darba un darbības normēšanā galvenā un noteicošā loma jāuzņemas vadītājam jeb līderim. Parasti par cilvēku kā vadītāju runā tad, kad viņš ir ievēlēts vai oficiāli iecelts vadošā amatā, tas nozīmē, ka viņam grupā vai organizācijā ir noteikts statuss, kura galvenā iezīme ir vara. Šo varu atzīst tie, kas pakļaujas šim vadītājam.
Liela nozīme ir varas autoritātei grupā, to nosaka ieņemamais amats un statuss. Savukārt personīgo autoritāti nosaka indivīda personīgās un psiholoģiskās īpašības. Ja indivīdam ir tikai varas autoritāte, tad pārējie, kuri ir atkarīgi no viņa, galvenokārt no viņa baidīsies. Bet ja indivīdam piemīt personiskā autoritāte, tad pakļautie respektēs un cienīs viņu. …
