-
Dailes teātra pirmās piecdesmitgades atmiņas un jaunā ēka
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Literatūras apskats | 5 | |
Literatūras nozīme referātā | 5 | |
Laikraksts “Austrālijas latvietis” | 5 | |
Laikraksts “Brīvība” | 5 | |
Dailes teātra mājaslapas vēsturiskie apraksti “Dailes teātra vēsture” | 6 | |
Žurnāls “Karogs” | 6 | |
Laikraksts “Laiks” | 7 | |
Laikraksts “Latvijas Kareivis” | 8 | |
Žurnāls “Liesma” | 8 | |
Laikraksts “Literatūra un māksla” | 9 | |
Žurnāls “Māksla” | 9 | |
Laikraksts “Rīgas Balss” | 10 | |
1. | Dailes teātra 50. jubilejas atmiņas | 11 |
2. | Jaunā ēka. Vajadzība pēc tās | 14 |
2.1. | Vecās ēkas trūkumi | 14 |
2.2. | Jaunās ēkas atrašanās vieta | 15 |
2.3. | Jaunās ēkas būvniecība | 16 |
3. | Viedokļi presē par Dailes teātra jauno ēku | 19 |
3.1. | Teātra apmeklētāju viedoklis par jauno ēku | 19 |
3.2. | Profesionāļu viedoklis par jauno ēku | 20 |
Izmantotās literatūras saraksts | 25 |
Nobeigums
Referāta izstrādē ir apskatīti jautājumi saistībā ar Dailes teātri 1970. gados. Ir izpētīta teātra darbība no 1920. līdz 1970. gadam, balstoties uz teātra darbinieku atmiņām un teātra teikto preses materiālos. Darbā izpētīta Dailes teātra jaunās ēkas tapšana, kur analizēta nepieciešamība pēc jaunas ēkas, izanalizēti meklējumi un piedāvātās iespējas jaunās ēkas atrašanās vietai, kā arī izpētīta ēkas projektēšana un būvniecības process. Darbā analizēti preses materiāli - informācija un viedokļi par jauno teātra ēku. Izanalizēti teātra skatītāju un profesionāļu viedokļi, lai saprastu, cik veiksmīga bija jaunākā un modernākā teātra ēka Latvijā. Simtgades gadā, darbs atspoguļo Dailes teātrim nozīmīgu desmitgadi. Šajā laikā, 1970. gados, teātris piedzīvoja piecdesmitās jubilejas svinības, darbā izpētīta atskatīšanās padarītajā un mērķu nospraušana nākamajiem gadiem, kā arī šajā desmitgadē teātris pārvācās uz jaunām, plašām, tehniski attīstītākām telpām, kas ļāva realizēt nesasniegtos un vēl tikai izvirzītos mērķus.
Referāta izstrādes procesā radās vairāki secinājumi. Preses materiāli apliecina, ka pirmā piecdesmitgade bija Smiļģa ēra. Darbinieki atceras, ka ar Smiļģi bija grūti sastrādāties, viņa personisko iezīmju un disciplīnas, un neatlaidīgā darba dēļ, tomēr liela daļa aktieru nespēja izturēt šādu slodzi. Tāpēc sāka veidot savu teātra skolu. Papildus tam, Smiļģim patika papildināt autoru rakstītās lugas, saskatīja vairāk nekā autors domāja. Savas izrādes Smiļģis iestudēja vairākkārt, katru reizi tās paplašinot gan saturiski, gan mākslinieciski. Pēc Smiļģa nāves nebija neviena viņa sekotāja, teātrī sākās jauns laiks – nebija vienotības, režisoriem nebija stingru prasību un skaidru ideju, tāpēc aktieri uz skatuves izpaudās, kā nu spēja, bet galveno domu izteikt nevarēja. Tomēr ar laiku tas mainījās, jo parādījās ikdienas aktierprasmju treniņi, kolektīvs tika audzināts teātra skolā, kur iemācīja Dailes teātra īpatnības. Dailes teātra otrā piecdesmitgade bija solis pareizajā virzienā, jo izaudzināti neskaitāmi kultūras atmiņā paliekoši aktieri.
…
Dailes teātris 2020. gadā svin savu simto jubilejas gadskārtu. Atpakaļ, 1920. gadā, Eduards Smiļģis ar līdzgaitniekiem atklāja Dailes. Kopš pašiem pirmsākumiem Dailes teātris ir uzvedis dažādu žanru izrādes un vienmēr bijis skatītāju iecienīts. Ir izpētīta teātra darbība no 1920. līdz 1970. gadam un Dailes teātra jaunās ēkas tapšana.