Visi apzinājās, ka, strādādami katrs savu darbu, viņi tomēr sastāda vienu vienību – valsti un tautu. Latvijā atkal bija vienota tauta, kurai ir vienota doma, vienoti vārdi un arī vienoti darbi!
Pieverot acis uz 1934.g.15.05. apvērsuma sekām, kā atlaistā Saeima , demokrātijas pastāvēšanas beigas, diktatūra, pārtraukta daudzu laikrakstu darbība, nomainīta valdība sabiedriskajās iestādēs, iepriekš minētā propoganda, kura radīja minoritāšu aizvainojumu u.c , es tik un tā uzskatu , ka Ulmaņlaiki, bija Zelta laiki. Jā, varbūt K. Ulmanis nebija devis pārvaidei tik daudz laba kā tautai, bet neskatoties uz to, tauta bija vienota un laimīga.Kopā tika svinēti daudzi svētki, izplatītāks kļuva patriotisms . Tautā mīlēja viens otru, tauta mīlēja valsti un tauta mīlēja vadoni, t.i. K. Ulmani.
…
