Pēdējos gados mums daudz kas jāzina arī par Eiropas Savienības pilsētām, piemēram, Londonā 60% pilsētas teritorijas ir tā sauktā zaļā zona – tātad dažāda lieluma un funkciju parki, skvēri, dārzi un apstādījumi. Arī par Rīgu vēl nesenā pagātnē varēja runāt kā par zaļu pilsētu, un pat vēl šodien apgalvo, ka Rīgas zaļā teritorija 2003.gadā esot bijusi 54,2% no pilsētas platības, lai gan mazliet māc šaubas par šiem procentiem, ja tajos ieskaitīti arī ūdeņi un Pierīgas meži. Jaunais Rīgas attīstības plāns paredz, ka vismaz 20% zaļās zonas Rīgas teritorijā tiks apbūvēta. Pļavas pārdēvētas par degradētām teritorijām, upju krasti nodoti jauktajai apbūvei, 20% pilsētas mežu zemju teritoriju paredzēti apbūvei, jo tos jāpārveido par mežu parkiem. Un kāpēc lai Rīgas pilsētplānotāji to nedarītu – joprojām nav Rīgas apstādījumu plāna koncepcijas, kas palīdzētu saprast, kur Rīgā ir aizsargājamās zonas, kur – dabas pamatnes zonas, kur varētu būt iespējamie parki.…
