-
Noveles "Purva bridējs" recenzija
Kopumā, salīdzinot grāmatu ar tās atveidojumu filmā, varu teikt, ka grāmata mani aizrāva vairāk. Manuprāt, grāmatā ir labāk atspoguļotas Edgara un Kristīnes attiecības, viņu mīlestība. Grāmatā arī bija daudzas vietas aprakstītas sīkāk, nekā to varēja redzēt filmā. Filmā uztveri apgrūtināja arī personāžs, kas daļēji atšķīrās no grāmatā minētā. Man personīgi, ļoti patika aktierspēle, it sevišķi, galveno lomu atveidotāju. Abi aktieri, manuprāt, bija ļoti atbilstoši Edgara un Kristīnes tēliem. Mani uzrunāja arī mūzika, kas bija vienkārša, bet tajā pašā laikā ļoti piemērota.
Varu teikt, ka, izlasot šo Rūdolfa Blaumaņa noveli un noskatoties šī darba ekranizējumu, manī radās pārdomas par dzīves vērtībām un cilvēku attiecībām. Par īstu un nesavtīgu mīlestību, par upuriem ko cilvēki ir gatavi nest mīļoto cilvēku dēļ, par piedošanu, un šīs vērtības vienmēr būs aktuālas, tāpēc, manuprāt, ikvienam vajadzētu iepazīties ar šo darbu vienalga, vai izlasot grāmatu, vai noskatoties filmu, tomēr no savas puses varu ieteikt labāk izlasīt šo aizkustinošo stāstu par Edgaru un Kristīni.
…
Rūdolfa Blaumaņa novele „Purva bridējs”, pēc kuras motīviem 1966. gadā režisors Leonīds Leimanis uzņēma arī mākslas filmu, ir dramatisks literārs darbs par divu jauniešu mīlestību ar salīdzinoši negaidītu atrisinājumu, kas novelei kā daiļliteratūras žanram ir raksturīgs. Darba galvenā sižetiskā līnija ir divu cilvēku cīņa par savu mīlestību. Sižets notiek kādā muižā, kurā galvenie tēli kalpo baronam. Laiks, kad notiek šī darbība, ir pagājušais gadsimts, par ko liecina muižas iekārtojums, cilvēku savstarpējā valodas ar daudz vecvārdiem, arī cilvēku uzskati morāles jautājumos. Lai gan novele un filma ir par pagājušo gadsimtu, manuprāt, tā savu aktualitāti nezaudē arī šobrīd.
