-
Uztura līgums kā nekustamā īpašuma atsavināšanas veids
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | UZTURA LĪGUMA VISPĀRĪGS APRAKSTS | 5 |
| 1.2. | UZTURA LĪGUMA JĒDZIENS | 5 |
| 1.2. | UZTURA LĪGUMA - TIESISKĀ DARĪJUMA SASTĀVA ELEMENTI | 6 |
| 1.2.1. | Uztura līguma dalībnieki | 6 |
| 1.2.2. | Uztura līguma priekšmets | 7 |
| 1.2.3. | Uztura līguma būtiskās un dabiskās sastāvdaļas | 8 |
| 1.2.4. | Uztura līgums forma | 8 |
| 2. | NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIESISKA IEGŪŠANA AR UZTURA LĪGUMU | 9 |
| 2.1. | UZTURA LĪGUMA SAGATVOŠANA UN NOSLĒGŠANA | 9 |
| 2.2. | UZTURA LĪGUMA POZITĪVIE UN NEGATĪVIE ASPEKTI | 10 |
| 3. | UZTURA LĪGUMA TIESU PRAKSE | 12 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 15 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 17 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Uztura līgums, ar visiem saviem nosacījumiem, vienozīmīgi ir vislabākais nekustamā īpašuma atsavināšanas veids, it sevišķi senioram, kam nav radinieku, kas būtu tiesīgs nekustamo īpašumu mantot, vai arī, gadījumā, ja seniors nevēlas, lai tieši mantotu kāds no radiniekiem.
Kā darbā tika noskaidrots, uztura līguma galvenais mērķis ir saņemt praktisku, ikdienā nepieciešamu palīdzību, par ko seniors pretī dod mantisko vērtību, kā, piemēram, savu piederošo nekustamo īpašumu.
Darba mērķis tika sasniegts, jo autore izpētija un aprakstīja uztura līguma jēdzienu, izzināja to dalībniekus, noskaidroja būtiskās un dabiskās līguma sastāvdaļas, kā arī tika apskatīts kā tiek sagatavots un noslēgts uztura līgums, kā arī tika izzinātas līguma pozitīvās un negatīvās iezīmes. Kā arī tika izpētīta tiesu prakse.
Sasniedzot darba mērķi autore nonāca pie galvenajiem sekojošiem secinājumiem:
1. Uztura līgums ir savdabīgs atsavinājuma līgums, kura rezultātā ne tikai mainās atsavināmās mantas īpašnieks, bet rodas arī ilgstoši pildāma uztura došanas saistība;
2. Uztura līguma noslēgšanā nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz līdzēja vecumu vai darba spējām, to var slēgt arī starp radiniekiem un turklāt likumā nav noteikts cik lielam ir jābūt minimālajam uztura apmēram.
3. Uztura devējam nododot nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā obligāti ierakstāma uztura saņēmēja labā ķīlas tiesība uztura vērtībā, kā arī uztura līgumā svarīgi ietvert punktu, kas paredz, ka jaunais īpašnieks (uztura devējs) iegūto īpašumu nedrīkst nedz pārdot, nedz mainīt, nedz dāvināt vai ieķīlāt bez bijušā īpašnieka (uztura ņēmēja) piekrišanas.
…
Nekustamais īpašums, mūsdienās ir ļoti svarīgs objekts, jo tā ir kā ilgtermiņa investīcija, kas dod labklājību un stabilitāti, tādēļ cilvēki tiecas iegūt nekustamos īpašumus par iespējams mazāku cenu vai iegūldījumu. Ir daudz dzirdēts, ka seniori, kam pieder nekustamais īpašums, tos kādam uzdāvina, vai pārdod, vai arī pārraksta īpašumu uz sava bērna vārda, bet ko darīt tiem senioriem, kas ir palikuši vieni, kuriem nav kam uzdāvināt vai pārrakstīt īpašumu un spēki iet mazumā un tuvinieku nav kas palīdzētu, tad iesaka noslēgt uztura līgumu. Uztura līguma noslēgšana ar kādu, kurš par viņu rūpēsies un apkops apmaiņā pret sev piederošo īpašumu vai citu mantisku vērtību. ir lābākais risinājums, lai vecumdienās justos aprūpēta un nodzīvotu bezrūpīgas vecumdienas. Interesanti, vai tiešām ar uztura līgumu ir tik viegli iegūt nekustamo īpašumu, tādēļ mans darba mērķis ir izpētīt vienu no nekustamā īpašuma atsavināšanas veidiem – uztura līgumu.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
