Автор:
Оценка:
Опубликованно: 07.05.2013.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Kampanella "Saules pilsēta"', 1.
  • Конспект 'Kampanella "Saules pilsēta"', 2.
  • Конспект 'Kampanella "Saules pilsēta"', 3.
  • Конспект 'Kampanella "Saules pilsēta"', 4.
  • Конспект 'Kampanella "Saules pilsēta"', 5.
Фрагмент работы

Viņi atzīst visu laicīgo lietu divus fiziskus pirmsākumus: Sauli – tēvu un Zemi – māti. Gaiss – debess netīrā daļa, uguns – par izplūstošu no Saules. Jūra – Zemes sviedri. Pasaule ir milzīga un dzīva būtne, bet mēs dzīvojam tās vēderā. Mēs esam dzimuši un dzīvojam nejaušības dēļ.
Negrozāmi tik dvēseļu nemirstībai, kuras pēc nāves pievienojas labo vai ļauno eņģeļu pulkam atkarība no tā, kādiem eņģeļiem līdzinājušies laicīgās dzīves laikā.
Neesamības nav nedz pasaulē, nedz aiz tās robežām.
Uzskata, ka ir divi metafiziskie pirmsākumi: eksistējošais, kas ir visaugstākā dieva, un neesamība, kas ir kaut kā eksistēšanas nepietiekamības un jebkādas fiziskas tapšanas nepieciešamais nosacījums, jo tas, kas ir, tas netop un tātad tas, kas top, agrāk nav bijis.
Dievs ir visaugstākā varenība, no kuras izriet visaugstākā gudrība, kas gluži tāpat ir dievs. Visas būtnes metafiziski sastāv no varenības, gudrības un mīlestības.
No sliecības uz neesamību dzimst ļaunums un grēks – grēkam tādējādi ir nevis darbīguma cēlonis, bet gan nepietiekamības cēlonis (varenības, gudrības nepietiekamība). Šeit saskata grēka rašanos: jo tam, kurš zina un var darīt labu, jābūt arī gribai uz tā darīšanu, jo griba rodas no divām pirmajām spējām, nevis otrādi.
Grēks ir dieva darbība, ciktāl viņam piemīt būtiskums un aktivitāte; turpretī, ciktāl viņam piemīt nebūtiskums un nepietiekamība – un taisni tās veido pašu grēku dabu -, viņš ir mūsos un no mums, jo mēs savas neiekārtotības dēļ nosliecamies uz neesamību.

Par netikumu cēloni pasaulē. Viņi apzinās, ka pasaule valda milzīga samaitātība. Cilvēku lietās kaut kāda gadījuma dēļ ir radies milzīgs sajukums.
Galu galā viņi atzīst, ka laimīgs ir kristietis, kurš apmierinās ar ticību tam, ka tik lielas jukas izcēlušās Ādama grēka krišanas dēļ. Solāriji rūpīgi seko bērnu audzināšanai, jo uzskata, ka dēlu un vecāku sodīšana un vaina gremdē valsti.
Tātad cilvēkam jābūt pilnīgi uzticīgam reliģijai un vienmēr jāgodā savs radītājs, tāpēc ir jāievēro dieva baušļi, un jāatceras: ‘’ Ko negribi pats sev, to nedari otram, un tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.’’
Šajā gadu simtenī ir sākusi ņemt pārsvaru sieviešu valdīšana.

Коментарий автора
Atlants