-
Latvijas kaimiņvalstu arheoloģija
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Igaunijas arheoloģija | 4 | |
| Mezolīts | 4 | |
| Neolīts | 4 | |
| Dzelzs laikmets | 5 | |
| Lietuvas arheoloģija | 7 | |
| Mezolīts | 7 | |
| Neolīts | 7 | |
| Dzelzs laikmets | 8 | |
| Baltijas valstu areheoloģiskās kūltūras | 9 | |
| Kundas senkultūra | 9 | |
| Narvas senkultūra | 10 | |
| Ķemmes bedrīšu keramikas senkūltūra | 12 | |
| Auklas keramikas un laivascirvju senkultūra | 12 | |
| Piltuves kausu keramikas senkūltūra | 13 | |
| Nemunas senkultūra | 14 | |
| Dņepras – Daugavas senkultūra | 15 | |
| Nobeigums | 17 | |
| Literatūras saraksts | 18 |
Baltijas valstu kūltūras radās saplūstot dažādām ienākušajām ciltīm un attīstoties esošajām, tāpat kūltūru veidošanos vēlākā vēstures posmā stipri ietekmēja maiņas tirdzniecības rašanās.
Pirmās kūltūras Baltijā ienāca akmens laikmeta mezolītā aptuveni 8. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Ciltis ienāca pārsvarā no dienvidiem sekojot ziemeļbriežu bariem, kuri turējās kūstošā ledāja tuvumā lai izvairītos no insektiem. Sākumā tās bija klejotāju mednieku ciltis, kuras laikam ejot un savā starpā saplūstot veidojās par nometniekiem, taču turpināja medīt, šī apstākļa dēļ apmetnes nācās pārvietot. Ilgstošas apmetnes bija retas, taču tām rodoties , zem tām krājās liels un detalizēts kūltūrslānis, pēc kura mūsdienās var uzzināt par tā laika sadzīves, saimniecības, dzimtu iekārtas un sabiedrības izveidi un attīstību.
Darbā tiek apskatītas Latvijas kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas attīstība mezolītā, neolītā un dzelzs laikmetā. Atsevišķi tiek apskatītas kultūras, kuras radās vai ienāca Baltijas valstu teritorijā.
Darba mērķis ir atrast cēloņus kultūru attīstībai Baltijas valstīs. Uzdevumi – hronoloģiski apkopot kūltūru attīstību Lietuvā un Igaunijā. Veikt secinājumus par kopīgo un atšķirīgo šajās kūltūrās.…
Darbā tiek apskatītas Igaunijas un Lietuvas arheoloģiskās kultūras, to izcelšanās un attīstība.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
