Pirmdien noskatījos Vācijas un Jaunzēlandes filmu „Vaļu jātniece”, kuru rādīja „Arsenāla” pasākumu ietvaros. Manuprāt, šī filma ir drāma, jo gandrīz visu filmas laiku tās noskaņa ir drūma. Filma ir par senas kultūras tradīcijām, kuras ir aktuālas arī kādā mūsdienu jaunzēlandiešu piejūras ciematiņā. Šie ļaudis tic, ka viņu sencis Paikea izglābies no noslīkšanas, pārrodoties mājās uz vaļa muguras. Kopš tā laika par cilts vadoni izvēlas pirmdzimtos vīriešu kārtas pārstāvjus, ticot, ka tie ir Paikeas pēcnācēji.…
