Автор:
Оценка:
Опубликованно: 29.11.2005.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: 1 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Реферат 'Skola un tās vēsture laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam ( RTU Liepājā )', 1.
  • Реферат 'Skola un tās vēsture laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam ( RTU Liepājā )', 2.
  • Реферат 'Skola un tās vēsture laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam ( RTU Liepājā )', 3.
  • Реферат 'Skola un tās vēsture laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam ( RTU Liepājā )', 4.
  • Реферат 'Skola un tās vēsture laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam ( RTU Liepājā )', 5.
  • Реферат 'Skola un tās vēsture laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam ( RTU Liepājā )', 6.
  • Реферат 'Skola un tās vēsture laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam ( RTU Liepājā )', 7.
  • Реферат 'Skola un tās vēsture laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam ( RTU Liepājā )', 8.
  • Реферат 'Skola un tās vēsture laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam ( RTU Liepājā )', 9.
  • Реферат 'Skola un tās vēsture laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam ( RTU Liepājā )', 10.
  • Реферат 'Skola un tās vēsture laika posmā no 1950. līdz 1959.gadam ( RTU Liepājā )', 11.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    4
1.  Vēsturiskā izziņa    5
2.  Arhitekts Maksis Pauls Berči    6
3.  Arhitekta Makša Paula Berči laiks pilsētā    7
4.  RTU Liepājas filiāle    8
5.  Secinājumi    9
6.  Izmantotā informācija    10
7.  Pielikims    11
Фрагмент работы

M. P. Berči dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas pilsētiņā, kas atrodas netālu no Berlīnes, un izglītību guvis Vācijā un Krievijā. Kad Berči kā māceklis sāka tuvāk iepazīties ar arhitektūru, to spēcīgi ietekmēja toreiz slavenais Berlīnes arhitekts Šinkels. Zīmīgi ir tas, ka Berči darbā nav redzams nekas tāds, kas liecinātu par šī mākslas virziena ietekmi uz viņa darbu. Viņš jau agri bija sava ceļa gājējs. Vasarnīcas skicē, kas tika veidota, lai iegūtu mākslinieka grādu Pēterburgas mākslas akadēmijā, ir vērojamas milzīgas atkāpes no šī virziena. Berči atgriežas pie Palladio “villa rotonda” cildenā diženuma. Berči vispār savās celtnēs tikai ar nelieliem izņēmumiem ir centies atdarināt kādu vēsturisku stilu. No pagātnes mantotās formas viņš savā darbā izmantojis kā paraugu, taču nekad tām pilnīgi nav pakļāvies. Berči pašā mājoja smalka mākslinieciskās formas izjūta. Bieži gadījās arī tā, ka, aplūkojot pilnīgi pabeigtu skici, viņš tajā vēl šo to mainīja, viņa pētošajam skatienam kaut kas vēl nepatika.

Коментарий автора
Atlants