| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Teorētiskā daļa | 4 |
| 1.1. | Uzņēmuma līdzekļu avotu struktūra | 4 |
| 1.2. | Finansēšanas avotu raksturojums | 4 |
| 1.2.1. | Iekšēja finansēšana | 6 |
| 1.2.2. | Ārēja finansēšana | 7 |
| 1.3. | Finansēšana ar aizņemto kapitālu | 8 |
| 1.3.1. | Kredīta finansēšanas jēdziens | 8 |
| 1.3.2. | Bankas kredīta veidi | 10 |
| 1.3.3. | Īpašas finansēšanas formas | 15 |
| 2. | Praktiskā daļa | 20 |
| 2.1. | Uzņēmuma finansu prognozēšana | 20 |
| 2.2. | Finansu plānošana | 22 |
| 2.3. | Plānotā bilance | 26 |
| 2.4. | Kapitāla daudzuma noteikšana | 27 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 30 |
1. 1. Uzņēmuma līzekļu avotu struktūra
Galvenā finansu vadīšanas problēma ir racionālas līdzekļu avotu struktūras veidošana, lai varētu finansēt vajadzīgos izdevumu apjomus un nodrošinātu vēlamo ienākumu līmeni.
Kļūdaina vai dilentantiska nepieciešama kapitāla noteikšana bieži ir galvenais uzņēmuma bankrota iemesls. Noskaidrosim no kā tad atkarīga veiksmīga struktūras veidošana.
Tās noteikšana ir cieši saistīa ar uzņēmuma dividenžu politiku.Tas nozīme, kā pašu līdzekļu pietiekamas rentabilitātes un augsta dividenžu līmeņa sasniegšana ir atkarīga no līdzekļu avotu struktūras, un uzņēmuma iespējas veidot kapitāla struktūru ir atkarīgas no pašu līdzekļu tīrās rentabilitātes un peļņas sadales normas dividendēs. Ārējā finansēšana uz aizņēmumu un akciju emisijas rēķina un iekšējā finansēšana uz nesadalītās peļņas rēķina ir cieši saistītas.Tikai pietiekams pašu līdzekļu apjoms var nodrošināt uzņēmuma attīstību un nostiprināt tā neatkarību, un liecināt par akcionāru uzņemšanos dalīt uzņēmuma risku un vairot partneru, klientu, piegādātāju un kreditoru uzticību.[ 1, 43. lpp.]
Tieša kapitāla ieguldišana -uzņēmuma stratēģisko vajadzību finansēšanai ar pašu līdzekļiem ir nozīmīgs faktors savstarpējās finansu attiecībās tirgus dalībnieku vidū.
Un nedrikst aizmirst arī par aizņemto līdzekļu lomu uzņēmuma darbībā. Aizņēmumi samazina akcionāru risku, bet saasina konfliktu akcionāru un kreditoru starpā. Šīs konflikts rodas tāpēc kā uzņēmuma vadītāji ir ieinteresēti, lai pieaugtu viņu labklājība - algas, privilēģijas utt., bet tas nesaskanēs ar akcionāru pamatinteresēm. Kā arī ieguldot uzņemumā kapitālu, vadītāji ir jūtīgāki pret uzņēmuma ienākumu izmaiņām nekā akcionāri. Tāpēc uzņēmuma menedžeri parasti izvēlas mazāk riskantus, bet ari mazāk rentablus projektus, kad neattaisno akcionāru cerības gūt paaugstinātas dividendes.
Vēl viena problēma ir tāda kā vadītāju redzesloks ierobežojas ar viņu aizrašanās laiku uzņēmumā, tāpēc viņi dod priekšroku istermiņa projektiem, nevis uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijai. Lai risinātu šo problēmu izstradāts speciāls mehānisms - tādu finansu aktīvu izlaide, kuri ļauj obligāciju turētājiem kļūst par uzņēmuma akcionāriem, līdzīpašniekiem.
…
kursa darbs uzņēmuma ekanomikā,uzņēmuma finansēšanas avoti.
