Filozofija ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem. Tā ir mācība par esamības un izziņas vispārējiem principiem. Pēc būtības tas ir domāšanas veids, kas radies Grieķijā vēl pirms mūsu ēras un burtiski tulkojumā nozīmē „mīlēt” un „gudrība”, mīlēt gudrību, mīlēt zināšanas. Filozofijas būtība, priekšmets, ar kuru tā dažādās vēsturiskās formās nodarbojusies ir cilvēka esamība pasaulē. Filozofija to tiekusies tēlot un skaidrot iespējami vispārīgā un aptverošā formā. Filozofijai nav un nevar būt aizliegtu tēmu vai jautājumu. Tiesa, tas nenozīmē, ka tā būtu gatava meklēt atbildes uz visiem iespējamiem tādiem jautājumiem. Lielu daļu tā pāradresē citām cilvēka garīgās darbības formām, uz daļu atbildes vietā paskaidros paša jautājuma nepamatotību, vai arī palīdzēs to pārformulēt precīzi, pareizam adresātam. Savas kompetences ietvaros cilvēka esamības jautājumus filozofija pārsvarā iztirzā secīgu pārdomu veidā, taču dažkārt nevairās arī no tēlainiem argumentiem.…
