Totalitārajā režīmā pastāvēja terora sistēma, kas vispirms tika vērsta pret potenciālajām vai iedomātajām “naidīgajām” šķirām vai rasēm. Atšķirībā no autoritārajiem režīmiem totalitārismā terors ir arī iebaidīšanas līdzeklis. Politisko pretinieku vainu nebija nepieciešams pierādīt. Totalitārie režīmi 20 gs. iegājuši vēsturē ar vēl neredzētu iznīcināto cilvēku skaitu. Totalitārisms ir režīms, kas nevar funkcionēt bez regulārām masveida “tīrīšanām”.
Nacistiskajā Vācijā pastiprinājās ebreju vajāšana. Antisemītisms kļuva par oficiālu valsts politiku. Sākot ar 1935.gadu ebrejiem tika atņemta pilsonība, viņiem aizliedza ieņemt valsts amatus, nodarboties ar biznesu, aizliedza strādāt daudzās profesijās, t.sk. par ārstiem, tiesnešiem, augstskolu pasniedzējiem. Daudzos veikalos viņiem nepārdeva preces. Zemes un dzīvokļu īpašnieki lauza īres līgumus ar ebrejiem. Viņus izmitināja noteiktos pilsētas rajonos - geto, uz apģērba bija jānēsā atšķirības zīme – dzeltena zvaigzne. Pārējā pilsētas daļā ebrejiem uzturēties bija bīstami. Tūkstošiem ebreju pameta Vāciju, arī savu īpašumu, naudu, kuru pārņēma Reihs. 1938.gada 10.novembra naktī tika nodedzinātas sinagogas, nogalināti daudzi ebreji. Pavisam nacistu laikā tika iznīcināti 6 miljoni ebreju. Tāpat no sabiedrības tika izstumti čigāni, invalīdi un garīgi slimi cilvēki.
Himlers 1933.gadā izveidoja Gestapo jeb Valsts slepeno policiju. Tika izveidotas koncentrācijas nometnes, kurās miljoniem cilvēku tika barbariski sodīti un nonāvēti.…
