-
Divupes ieguldījums arhitektūrā
Izrakumos atrastas divu Nebukadnecara II piļu drupas. Pilis celtas uz mākslīgām platformām, piļu telpas grupējas ap atklātiem pagalmiem. Vienā no pilīm troņa zāles fasāde bija apšūta ar glazētiem ķieģeļiem, kur uz tumša fona attēlotas daudzas slaidas, zeltaini dzeltenas kolonas ar saritinātām kapiteļu volūtām, starp kurām karājās lotosu vītnes. Augstāk stiepās frīze, ko veidoja baltas un dzeltenas palmetes un tirkīzzili rombi. Vispār radās iespaids, ka fasāde ir viegls iežogs, ko apvij ziedi. Tā izskatījās ļoti skaista, jo bija sakomponētas zilā, gaišzilā, dzeltenā, baltā un melnā krāsa un viss noklāts ar mirdzošu, caurspīdīgu glazūru. Otrajā — vasaras pilī bija ierīkoti slavenie «gaisa dārzi», t.i., zaļumu stādījumi uz mākslīgām terasēm, ko balstīja velves. No Eifratas pa kanāliem, akām un citām ierīcēm plūda ūdens šo stādījumu laistīšanai.
Babilonas zikurātam bijuši 7 pakāpieni jeb stāvi. No tālienes licies, ka tas laistās visās varavīksnes krāsās. Droši vien torņa sānu sienas bija veidotas no krāsainiem glazētiem ķieģeļiem. …
Senā Divupes kultūra devusi pasaulei vairākus izcilus arhitektūras brīnumus. Tikai viens no tiem ir saglabājies līdz šodienai. Senās Divupes garīgā kultūra bija cieši saistīta ar reliģisko pasaules uztveri, kas ietekmēja arī arhitektūras attīstību. Arhitektūra kļuva par galveno mākslas veidu. Nostiprinoties ģints aristokrātijas un priesteru varai, tajā dominēja sakrālo celtņu un piļu būvniecība. Attīstījās Divupes arhitektūra raksturīgās iezīmes: ēkas novietojums uz mākslīga paaugstinājuma, taisnstūra plānojums, telpu izkārtojums ap iekšpagalmu, sienu sadalījums ar vertikāliem izvirzījumiem un nišām un krāsu risinājuma izmantojums, tādēļ Divupes tautu arhitektūra kļuva bagāta ar daudz krāšņām un apbrīnojamām celtnēm. Šumeru pilsētās nozīmīgākās celtnes bija tempļi un zikurāti, babiloniešu un asīriešu centros – arī piļu kompleksi.
