Grieķi ir likuši pamatus klasiskajai arhitektūrai un tēlotāj mākslai, klasiskajai traģēdijai un eposam. Bet Romas kultūrai ir cits raksturs. Romieši radījuši augsti attīstītu militāro tehniku, smalki izstrādātu civilo likumu sistēmu utt. Visam, pie kā pieķērās romieši, bija skaidri izteikts praktisks raksturs. [ 3;37]
509.g.p.m.ē aizsākās nozīmīgs periods Romas vēsturē- republikas periods. Tas pastāvēja līdz pat Gaja Jūlija Cēzara nākšanai pie varas 31.g.p.m.ē. [7;309-310]
Republikas laikā radās visi galvenie romiešu arhitektūras veidi [1;132], bet nevar noliegt faktu ka šajā laika posmā romieši balstījās galvenokārt uz etrusku tradīcijām.[3;39] Pastāvīgo kar apstākļos pirmās savu pilnību sasniedza inženierbūves (cietokšņi, tilti, ceļu būves, akvedukti). Romā aizsargmūri parādījās jau 8.gs.p.m.ē., un to celtniecība izvērsās 6.-4.gs.p.m.ē Romas akropole atradās Kapitolija pakalnā. [1;132]
Svarīga Romai bija tīra dzeramā ūdens problēma. Ūdeni piegādāja no tuvējiem kalnu avotiem, kur tas bija tīrs un garšīgs. Sākot ar 4.gs.p.m.ē., ūdens piegādei Romā ierīkoja t.s. akveduktus. Akvedukts bija savdabīga pašteces ūdensvadne ūdens piegādāšanai patērētājiem, kas atradās zemāk par ūdens avotu. Šāds ūdensvads bija segts kanāls ar kvadrātveida sienām. Vietām iecirsts klintīs, daļēji veidots no akmens plāksnēm un tajā tika ievietotas svina caurules.…
