Lai es varētu rakstīt par savu dzīves ceļu ir jāzina, kas tad īsti ir ceļš? Cilvēkam ceļš bija vajadzīgs, lai viņš varētu nokļūt no vienas vietas uz otru, ceļš ir atbrīvots no dažādiem šķēršļiem, lai varētu ātrāk un vieglāk pārvietoties.
Tātad, cilvēka dzīve ir pielīdzināma ceļam. Jo mēs visu laiku cenšamies sasniegt savus mērķus, bet to var izdarīt tikai pamazām, novācot visus šķēršļus no ceļa tā, lai to varētu iziet. Protams, tas nav tik viegli, kā sākumā varētu domāt, taču tas ir uz katra paša sirdsapziņas, vai tev tā būs tīra, vai tev nāksies kaut ko pārdomāt un nožēlot, ko nevarēs tik vienkārši izsvītrot no savas sirdsapziņas. Sasniedzot savu mērķi, cilvēkam rodas jauni sapņi, ideāli un ilūzijas, ko viņš atkal cenšas sasniegt un piepildīt. Tātad sanāk, ka cilvēki nekad neapstājas, lai tikai piepildītu savas vēlmes.
Diemžēl cilvēkiem ir dažādas vēlmes, tās var būt ar ļaunu vai ar labu nolūku. Arī lai sasniegtu mērķi nevienmēr cilvēki izmanto garāko, taču godīgāko ceļu. Cilvēki ierauga ceļa šķēršļus un grūtības un nobīstas no tā (Re kā! Varbūt tāpēc saka ceļš nav ar rozēm kaisīts?), tad viņi izmanto taisnāko ceļu, taču nevienmēr tas ir tik godīgs.…
