-
Pārtikas piedevas un uztura bagātinātāji
Реферат24 Медицина, гигиена, анатомия, Химия, Питание, кулинария
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | ||
1. | Pārtikas piedevas | |
1.1. | Pārtikas piedevu klasifikācija | |
1.1.1. | Konservanti | |
1.1.2. | Krāsvielas | |
1.1.3. | Antioksidanti | |
1.1.4. | Saldinātāji | |
2. | Pārtikas produktos sastopamās kaitīgās pārtikas piedevas | |
3. | Pārtikas piedevu lietošana uzturā | |
3.1. | Pārtikas piedevas, kuras aizliegtas bērnu uzturā | |
4. | Uztura bagātinātāji – medikamenti vai pārtikas produkti | |
4.1. | Uztura bagātinātāju iedalījums | |
4.2. | Latvijā neatļautie uztura bagātinātāji | |
5. | Aptaujas rezultāti | |
Secinājumi |
Secinājumi
Pārtika mums ir vajadzīga katru dienu, 3 – 4 reizes dienā, protams būtu labāk, ja šī pārtika, kuru mēs uzņemam ikdienā būtu bez pārtikas piedevām, bet tad mums nāktos tikko nopirkto pārtiku apēst pirms vel neesam izgājuši no veikala. Pārtika bez pārtikas piedevām ātri vien sabojātos, izskatītos diezgan nelāgi un smarža nebūtu no patīkamajām. Tāpēc pārtikas piedevas ražotāji lieto savās interesēs, lai produkts ilgi un labi glabātos, būtu izskatīgs un saistītu patērētāju ar savu izskatu. Pārāk liela aizraušanās ar pārtiku, kurā sastopamas daudzas kaitīgas pārtikas piedevas nav ieteicama, it īpaši bērniem. Autore secina, ja bērns jau agrā bērnībā sāk lietot tādu pārtiku kā viņa vecāki, viņš tiek pakļauts lielam riskam, saslimstot ar alerģiskām slimībām.
No aptaujāto respondentu anketām autore secina, ka lielāko daļu aptaujāto tomēr uztrauc, ka pārtikai pārāk daudz un lieki sāk pievienot šīs pārtikas piedevas, bet tomēr, ja pat uztrauc, cilvēki īpaši neapskata pārtikas produktu saturu, ko viņi iegādājās, tikai retu reizi painteresējas par vielām, kas atrodas viņu iecienītajos produktos. Vēl autore ar prieku secina, ka liela daļa – 75% respondenti ir gatavi iegādāties veselīgu, bioloģiski tīru pārtiku, pat ja cena stipri atšķirsies no tās, kurā atrodas ķīmiskās piedevas. Tomēr no aptaujātajiem liela daļa savā uzturā bieži un daudz lieto gāzētos dzērienus un saldumus, tas vairāk manāms 12 – 15 gadīgu pusaudžu vidū. Starp pieaugošajiem ir vairāk cilvēku, kas savā uzturā cenšas mazāk lietot gāzētos dzērienus un saldumus, jo apzinās par tajos kaitīgajām vielām.
…
Mūsdienās pārtika bez pārtikas piedevām vairs nav iedomājama, jo katru dienu organismā nonāk liela daļa ķīmisku vielu, kas atrodas mūsu iecienītajā pārtikā. Pārtikas piedevu termini kļuvuši tik sarežģīti, ka mēs nemaz necenšamies tos izprast, kļūstam vienaldzīgi par daudzajiem „E” burtiņiem uz viena saldējuma iepakojuma. Konservanti, antioksidanti, emulgatori, mitruma uzturētāji, garšvielas, saldinātāji, krāsvielas, un vēl daudz dažādu neizprotamu vārdu, no kā sastāv mūsu ēdiens. Uztura bagātinātāji ir kā glābiņš mūsu ikdienā, kad nav bijis laika paēst un līdz ar to mūsu organisms neiegūst dienā nepieciešamo mikroorganismu devu, kas palīdzētu mūsu organismam būt veselīgākam. Mūsdienu steidzīgajiem cilvēkiem ir ieteicams lietot šādus uztura bagātinātājus, kurus var iegādāties aptiekās. Tās ir kā zāles, tikai bez receptes.
Pielikuma nav.