Lai arī ikdienā neaizdomājamies par to, ko īsti nozīmē mūsu ķermeņa komunikācija. Pēc pāris aizvadītajām lekcijām netieši sāku vērot cilvēkus un to kustības, stāju, mīmiku, žestus, acu skatienu, balsi – tās intonāciju, pauzes, fizisko distanci. ‘’..pētnieki ir novērojuši un aprakstījuši gandrīz miljonu neverbālo signālu un zīmju. Alberts Mehrabiāns pētījumu celmlauzis 20.gadsimta 50.gados, atklājis, ka jebkuru vēstījumu veido 7 procenti verbālās (mutvārdu), 38 procenti vokālās (balss tembrs, intonācija u.tml.) un 55 procenti neverbālās informācijas.’’1 Šķiet diezgan neticami, bet tieši lielāko daļu informācijas mēs nododam neapzināti ar ķermeņa valodu.
Atdzīšu līdz šim bija kustības ko citu cilvēku ķermenī nespēju pieņemt – iespējams balstoties uz stereotipiem, ko radījusi sabiedrība kopumā, tās vienkārši manī radīja nepatiku. Ilgi domāju savu darba tēmu, kaut gan neverbālā komunikācija ir ļoti plaša un salīdzinoši viegla apskatāma, jo ir veikti daudz pētījumu par citām neverbālās komunikācijas sfērām, tad tēma, ko izvēlējos es ir ļoti šaura. Iespējams, tas ir neliels pārbaudījums man pašai, jo akadēmiskās literatūras meklēšana bija grūts process. …
