Kārlis Mīlenbahs dzimis 1853. gada 18. janvārī Kandavas pagastā, Līgas ciemā. Līgciems atrodas Kandavas tuvumā, pie Rīga-Ventspils dzelzceļa. Mūsdienās aiz Līgciema stacijas redzamas atjaunotās Kārļa Mīlenbaha dzimtās mājas Šķūtes.
19. gadsimta četrdesmitajos gados Šķūtēs sāk saimniekot Matīss Mīlenbahs, senas lībiešu dzimtas pēctecis. 1847. gadā aprecas ar Katrīnu Neimani un savā garajā mūžā izaudzina sešus bērnus – Lību, Grietu, Kārli, Jāni, Frici un Mariju. Prasmīgi un taupīgi saimniekojot Mīlenbahi rod iespēju izskolot bērnus. Visi trīs Mīlenbaha dēli beidz Tērbatas universitāti.
Kārļa Mīlenbaha skolas gaitas sākas Kandavā – tolaik labākajā no Talsu pagastskolām. Tajā pavisam jāapgūst desmit priekšmeti, tai skaitā arī vācu valoda. Kandavas mežkungs, ievērojis Kārļa spējas, ieteica tēvam viņu sūtī Tukuma apriņķa skolā. Ieguvis vajadzīgās priekšzināšanas, zēns tad varētu iestāties mežkopības skolā un kļūt par mežkungu. Tomēr uz šādu amatu zēnam prāts nenesās, viņam vairāk patika vēsture, literatūra, valodas. Tā pēc 1871. gada viņš iestājas slavenajā Jelgavas ģimnāzijā, kur īpaša vērība tiek veltīta klasiskajām valodām. Tās Mīlenbaham padodas īpaši labi. Jelgavas ģimnāzijas vāciskais gars tiek apslāpēts latviešu ģimnāzistu pulciņā, kur pastiprinās Kārļa Mīlenbaha interese par latviešu valodu un tautas gara mantām.
Jelgavas ģimnāziju Kārlis Mīlenbahs beidz 1875. gada decembrī, bet jau 1876. gada 17. janvārī viņam tiek izsniegta Tērbatas universitātes studentu apliecība. Vecāki gan vēlējušies, lai dēls studē teoloģiju, bet jau ģimnāzijas gados Kārlis nolēmis apgūt zinātni par valodu. Viņš iestājas Vēstures un filoloģijas fakultātē. Pirmajos divos studiju gados K. Mīlenbahs klausās lekcijas arī fijozofijā.
…
Nodots: Āgenskalna ģimnāzija
