Man likās, ka es zinu, kas ir laime.
Kad biju vēl maza, man šķita, ka vislaimīgākā diena manā dzīvē bija tad, kad tētis uzdāvināja man lielu, lielu lelli- gandrīz manā augumā. Es to ģērbu drēbēs, kas man pašai tikai nupat bija palikušas par mazu, pie rokas vedu pastaigāties, sarunājos un, ejot gulēt, ņēmu blakus gultā. Lelle man bija tāda pati draudzene kā meitenes, ar kurām es diendienā mēdzu rotaļāties, un nav brīnums, ka dienu, kad šo jauno draudzeni biju ieguvusi, ilgu laiku uzskatīju par laimīgāko visā savā mūžā.…
