Kādā karstā augusta dienā nevarīgais dēliņš iekrīt akā un Raudupiete steidzas to glābt, taču, nonākusi pie akas, viņa saminstinās. Visapkārt nav neviena, kas viņus redzētu. Ir tikai slīkstošais dēls, kas sauc pēc mātes, un pati Raudupiete, kura nonākusi pretrunās ar sevi.
Pēc dēla nāves sieviete jūtas nelaimīga un ziedo divus mēnešus sērām, kuru laikā viņa ar Kārli netiekas. Pēc šī laika Raudupiete pārvērtusies par laimīgu sievieti, kuras acīs nav ne miņas no piedzīvotajām skumjām. Viņa nolemj satikt Kārli rudens tirgus laikā. Raudupiete vairs nespēj valdīt savas emocijas un zemiski lūdzas, lai Kārlis nāk par Raudupu saimnieku, jo viņa saprot, ka ir zaudējusi visu izņemot saimniecību un vienīgi Kārlis sniegs dzīvei prieku, pēc kura viņa tik izmisīgi tiekusies. Jaunais puisis atdzīstas, ka Matīsiņš nekad nav bijis šķērslis un viņam jau sen ir nolūkota līgava. Raudupietes pazemība acumirklī zūd un atklājas viņas nešpetnā daba. Viņa atklāj patiesību par dēla nāvi, velta vēl pēdējos vārdus Kārlim un, dusmu vadīta, dodas prom savos ratos. Pēc neilga brīža līksmotāju pūli pāršalc ziņa par notikušo nelaimi. Raudupiete atrasta lielceļa vidū bez dzīvības, ar negadījumā pāršķeltu galvu, un neviens no ļaudīm nezina teikt, kas pie šī negadījuma vainīgs.
…
