Jaunlatviešu idejas nebija tikai politiskas un uz saimniecību balstītas, tās rosināja arī tautas kultūras attīstību. 1873.gadā notika pirmie Vispārīgie dziedāšanas svētki un tajos tika atskaņota Baumaņu Kārļa sarakstītā, nākamās Latvijas Republikas himna, „Dievs, svētī Latviju!”. Svētki notika Rīgā un pulcēja apmēram 1000 dziedātāju.
Jaunlatviešu devums latviešu nācijas izveidē ir milzīgs. Var uzskatīt, ka jaunlatviešu kopumā sasniedza savus mērķus, izglītības ceļa veicināja tautas atmodu, atbrīvojās no vācmuižniecības, tobrīd, viņuprāt, vienīgajā pareizajā veidā, ar Krievijas līdzdalību. Lai arī šis Krievijas biedrošanās solis tiek pārmests jaunlatviešu kustībai, tās devums latviešu nācijas izveidē ir milzīgs. Šie cilvēki lika pamatus tādai Latvijai, kādu mēs pazīstam šodien, un, iespējams, bez šo cilvēku mērķtiecīgās cīņas par tautas interesēm, Latvija, kā demokrātiska un neatkarīga valsts, Pasaules kartē pēc 150 gadiem nebūtu atrodama.
…
