Bet viņš saprot, ka ir jānovēršas no Ofēlijas , lai varētu nopietnāk koncentrēties tēva atriebībai. Kad Ofēlija apjauta savu mīlestību pret Hamletu, bija par vēlu. Hamlets ļoti sāpīgi uztvēra mātes laulību ar viņa tēvoci Klaudiju vien divus mēnešus pēc tēva bērēm, un tādēļ arī novēršas no mātes. Šis notikums radīja lielu plaisu Hamleta un mātes starpā. Hamlets sāk tēlot vājprātīgu, lai nošķirtos no visiem un īstenotu savu plānu. Šajā lugā mīlestība iet roku rokā ar atriebības kāri. Hamlets upurē savu mīlestību pret Ofēliju un māti, lai atriebtu tēva nāvi, kas norāda uz to, ka tēvs viņam bija visdārgākā persona, tas bija cilvēks, kam Hamlets vēlējās līdzināties, un savu lielāko mīlestības daļu viņš bija atdevis tēvam. Viņš bija gatavs maksāt dārgāko cenu, lai nepieviltu tēvu (viņa rēgu) un pats sevi.
Šekspīrs savās lugās parāda mīlestības dažādās izpausmes formas. Ģimene, draugi, kaislīga mīlestība – tā ir tik dažāda. Man, šķiet, ka mīlestības galvenā izpausme ir milzīga vēlme dot otram, dot prieku, rūpes, neko neprasot pretī! Katrs uz šīs zemes ir pelnījis mīlestību.
…
