Līdz Pirmajam pasaules karam aptuveni 60% no visas zemes platības Latvijā piederēja baltvācu muižniekiem, kuri veidoja lielsaimniecības. Tādēļ daudzi latviešu zemnieki pārcēlās uz Krieviju, Ameriku, kur cerēja iegūt zemi, vai arī pārcēlās uz pilsētām. Sākot ar 20. gadsimta 20. gadiem, Latvijā tika veidota agrārā reforma, kas paredzēja atsavināt zemi, kas piederēja Latvijai no baltvācu muižniekiem un nodot to ekspluatācijā latviešu zemniekiem.
Agrārā reforma ieguvu tādu pat prioritātes pakāpi kā satversmes izstrāde, jo abas šīs lietas bija ļoti nepieciešamas, lai Latvija, kā valsts, varētu pastāvēt. Satversme – lai tiktu atzīta Latvija starptautiskā mērogā, kā pilntiesīga valsts, agrārā reforma – lai tā vienkārši varētu pastāvēt, jo, ja salīdzina ar Pētera Stučkas vadīto lielinieku (boļševiku) valdību, kura ignorēja zemes jautājumus un zemnieku lielā piekrišana viņa vadītai valdībai strauji pārauga naidā.…
