Portrets.
Jauns cilvēks, pilnīgs augums, ar melnu, gandrīz mežīgu bārdu un matiem. Viņa seja bija skaisti bāls, kluss un augsts kā balta mūra siena. Visā šā cilvēka izskats prasīja gandrīz bijāšanas un cienīšanas.
Ieradums- vienmēr kaut ko domājot, skatās tālumā.
Kaspars pats atdzīst, ka var kalpot dievam vislabāk vientulībā, kur viņu nekas netraucē, kur nav jārunā ar citiem un nav jābiedrojas, jo tāda ir viņa daba. Ir maz cilvēku ar kuriem Kaspars var biedroties un ar kuriem varētu runāt.…
